Gašpuitis: Būvniecības vilkme izlīdzina problēmas citos sektoros
Neskatoties uz visiem šķēršļiem un riskiem, Latvijas ekonomikas izaugsmes temps 2. ceturksnī ir paātrinājies no līdz 5.1% (1. ceturksnī 4.2%). Pārsteidzošā tempā tupina augt būvniecības apjomi, kas gada laikā ir auguši par 32%. Bums šajā nozarē vēl labu laiku turpinās valdīt. Ieplūstošie fondi un labvēlīgais noskaņojums to nodrošinās, reizē audzējot izmaksas un finansiālas problēmas (pat nopietnas) tiem būvniekiem, kas būs nosolījuši objektus par “klusā perioda” cenām. Tas diemžēl ir šī buma paradokss. Tāpat pēdējos mēnešos augusi tirdzniecības aktivitāte, par ko šobrīd signalizē pieaugums mazumtirdzniecībā (+6%). Visticamāk, ka labs pieaugums uzrādīsies arī izklaides, ēdināšanas un atpūtas pakalpojumos, tūrismā. Patēriņš ir iesilst un labvēlīgi nosacījumi saglabāsies, taču tie būs raksturīgāki reģionālajiem centriem.
Tikmēr aktivitātes pieaugums rūpniecībā ir palēninājies līdz 2%. Šo palēnināšanos ietekmē sausie laikapstākļi, kā dēļ sarukusi elektroenerģijas ražošana. Tomēr arī apstrādes rūpniecības apjomu kāpums palēninās, ko ietekmē globālās konjunktūras, pagaidām vēl nelielas, vājināšanās. Tas ir nedaudz dīvaini, taču otrajā ceturksnī sagaidāma krītoša aktivitāte nekustamā īpašuma sektorā. Tas apliecina, ka tirgus aktivizēšanās buksē un arī turpmāk strauji pavērsieni izpaliks. Pārsteigumus ir sagādājis tranzīta sektors, kas otrajā ceturksnī būs devis pozitīvu ieguldījumu, tomēr tā, visticamāk, ir īslaicīga tendenču maiņa.
Mīnusi šogad turpinās dominēt finanšu nozarē, kas uz leju vilks kopējo eksporta veikumu. Tādēļ iekšzemē, pateicoties situācijai darba tirgū, algu kāpumam, uz priekšu ekonomiku dzīs patēriņš. Šobrīd spēcīgais būvniecības veikums krietni paceļ kopējos izaugsmes rādītājus un izlīdzina problemātisko sektoru veikumu. Sektora sakaršana rada jautājumus par tā ilgtspēju un nepieciešamajiem risinājumiem. Respektīvi, tas paver iespējas atgriezt aizbraucējus, radīs sarežģījumus citām nozarēm, kā dēļ, iespējams, jādomā par aktīvāku ārvalstu darbinieku piesaisti, vai arī vēlāk, strauji atplūdi radīs jaunus emigrācijas viļņa riskus.
Trešajā ceturksnī bāzes dēļ izaugsmes temps būs zemāks. Kritums primāri sagaidāms graudu eksportā un lauksaimniecībā. Patēriņš turpinās vilkt izaugsmi, kaut eksportā situācija varētu sarežģīties un tā pieaugums bremzēties. Kopumā šis gads ekonomikā būs veiksmīgs. Tajā pašā laikā darbaspēka jautājums prasīs arvien lielāku uzmanību un ātrākus risinājumus, jo ar šo problēmu saskaras praktiski visas reģiona ekonomikas. Pērn ekonomika sasniedza 4.5% pieaugu un līdzīgs temps ir turējies arī gada pirmajā pusē. Tomēr viss norāda, ka atrodamies izaugsmes augstākajā punktā. Šā gada izaugsmes prognoze ir 3.7%.
Dainis Gašpuitis, SEB banka
