Sudraba: ”Oligarhu lieta” izgāzās vājās izmeklēšanas kvalitātes dēļ
T.s “oligarhu lietas” izmeklēšanas mērķis bija rast iespēju diskreditēt noteiktas personas, uzskata “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāja Ingūna Sudraba.
Viņa norādīja, ka tā kā sabiedrība ik pa brīdim tiek informēta par kādu informācijas noplūdi no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), tad arī šīs konkrētās izmeklēšanas sāgas galvenais mērķis izskatās tikai informācijas iegūšanai – lai vienus turētu zināmā diskomfortā vai šantāžas slazdā, bet citiem būtu pieejama kāda svarīga informācija.
“Turklāt KNAB šī informācijas starpnieka loma bija arī tiesiski pamatota – ir ierosināta lietas izmeklēšana, tātad arī sarunu noklausīšanās notika nosacīta tiesiskuma robežās. Proti, šīs KNAB tā saucamās izmeklēšanas darbības ir nevis notikumu vai apstākļu pētīšanai, bet tam, lai pašiem vai kādam citam rastu iespēju diskreditēt noteiktas personas. Turklāt fakts, ka viens no galvenajiem sarunu vedējiem jau nepilnu divu nedēļu laikā zināja, ka viņu noklausās, arī radīja bezrezultāta situāciju, balstoties uz tiesiskajām niansēm par to, ka tādā veidā noklausītos sarunu materiālus nav iespējams tiešā veidā pielietot tiesas procesos,” norādīja Sudraba.
Gala rezultātā ierosinātā lieta, kuru izmeklētājiem izdevās “uzradīt”, tika apzināti veidota ar vāju pamatojumu, vadlīnijām. Tā rezultātā pēc zināma laika ierosināto lietu varēja slēgt – tātad ar tiesiskām metodēm panākt to, ka šai informācijas iegūšanas formai nav seku un nav sabiedrībai vēlamā rezultāta.
“Kādēļ KNAB visu savu apsūdzību balsta tikai uz sarunām: vai tad citu pierādījumu nebija?” vaicā Sudraba.
Viņa uzskata, ka KNAB informācijas noplūdes publiskajā vidē ir jāpēta dziļāk, un precizējot tos darbiniekus, kas veica tādu darbību.
“Diskreditācijas metodi lieto visā pasaulē un katrai tādai epizodei ir savas ieinteresētās puses un mērķi. Vai to varēs noskaidrot un novest līdz pozitīvam rezultātam sabiedrības aizstāvībai, parādīs mūsu tiesību sargājošās instances turpmākās darbības nākotnē,” pauda politiķe.
“Visa šī KNAB izmeklēšana un saistītie procesi ir kā asa sižeta kriminālšovs ar dramatisku pirmo sēriju, bet tālāk režisors to izvilcis pārāk daudz sērijās ar lētiem specefektiem un paliekošu, nepatīkamu pēcgaršu,” norādīja komisijas vadītāja.
Jau vēstīts, ka “oligarhu lietas” parlamentāras izmeklēšanas komisija aicinās Ģenerālprokuratūru izveidot tiesībsargājošo iestāžu pārstāvju komisiju un veikt resorisko pārbaudi par “oligarhu lietas” kriminālprocesa uzsākšanas pamatojumu un pirmstiesas izmeklēšanas gaitu, izdarot secinājumus par attiecīgo amatpersonu rīcību un iespējamo atbildību.
Parlamentārās komisijas vadītāja Ingūna Sudraba, ceturtdien atskaitoties par “oligarhu lietas” izmeklēšanas komisijas gaitu un secinājumiem, norādīja, ka nav pieļaujama tik pavirša izmeklēšanas iestāžu darbība faktisko apstākļu noskaidrošanā un pierādīšana, kā arī pašu drošības iestāžu darbinieku publicitātes nesamērīga veicināšana izmeklēšanas laikā.
“Neraugoties uz acīmredzamām un būtiskām KNAB darbu ietekmējošām kadru un atalgojuma politikas problēmām, to risināšana tika novilcināta, – tātad izmeklēšanai traucēja iestādes vadītāju nespēja vadīt savu iestādi un darbiniekus,” norādīja Sudraba.
Tāpat secināts, ka KNAB no savas puses nav sadarbojusies vispār vai pietiekamā mērā ar citām tiesībsargājošām iestādēm, kas, iespējams, ir ietekmējusi pierādījumu bāzi un tādējādi viņi varēja salīdzinoši brīvi un vienpersoniski izbeigt šo procesu. Vienlaikus komisijai nav pamata uzskatīt, ka kriminālprocesa izbeigšana pirmstiesas stadijā būtu saistīta ar procesa virzītāju politiska vai cita rakstura prettiesisku ietekmēšanu.
Foto: Saeimas kanceleja
