autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Strašuna: Ekonomikas skrējiens turpinās

Pārskatītie dati uzrāda vēl straujāku izaugsmi 2.ceturksnī nekā operatīvie dati. Proti, Latvijas ekonomika bija par 5.3% lielāka nekā pērn 2.ceturksnī. Tā ir straujākā izaugsme Baltijā, un, prognozējams, arī gada kopumā Latvijas ekonomika būs visstraujāk augošā.

Jāatgādina tomēr, ka daļēji tik strauja izaugsme ir pateicoties lielākam darbadienu skaitam. Ja šo efektu izslēdz, tad gada izaugsme ir gandrīz par procentpunktu lēnāka, 4.4%. Mazliet pārsteidz arī minimāls kritums finanšu sektorā, bet, iespējams, statistisko iemeslu dēļ lielāku kritumu tur redzēsim nākamajā ceturksnī. Zināms, ka, lai arī lielākais sitiens bija 2.ceturksnī, nerezidentu apkopojošais sektors turpinās sarauties, un tas ietekmēs arī ekonomikas izaugsmi.

Lai arī bija gaidāms, ka eksporta sniegums būs labāks par iepriekšējo ceturksni, izaugsme bijusi ļoti strauja, virs 7%. To veicināja gan ātrāks preču eksporta kāpums, gan atgūšanās pakalpojumu eksportā. Labāku pakalpojumu eksporta sniegumu veicināja gan pieaugums tranzītā, gan divciparu izaugsme IKT sektorā. Tomēr transporta sektors ir diezgan trausls, un, visticamāk, izaugsmes tempi kritīsies, jo 2.ceturksnī kravu pārvadājumu pieaugumu balstīja dažādi īslaicīgi faktori. Savukārt sausums un mazākas ražas piebremzēs preču eksporta kāpumu otrajā pusgadā.

Investīciju izaugsme ir nedaudz piebremzējusies, bet vēl arvien ļoti strauja, un to pārsvarā virza būvniecība. Lai arī šogad sagaidām, ka būvniecības un investīciju kāpums noturēsies līdzīgos tempos kā līdz šim, nākamgad izaugsme bremzēsies. Tas tādēļ, ka gan ES struktūrfondu plūsmas pieaugs lēnāk, gan būvniekiem būs arvien grūtāk kāpināt apjomus pieaugošo izmaksu, darbaspēka trūkuma un citu ierobežojumu dēļ.

Mājsaimniecību patēriņa kāpums vēl arvien ir diezgan stabils, varbūt pat nedaudz lēnāks nekā ienākumu kāpums. Proti, neskatoties uz labu patērētāju noskaņojumu un strauju pirktspējas izaugsmi, mājsaimniecības tērē vēl arvien salīdzinoši piesardzīgi. Izskatās, ka mājsaimniecībām izsniegto kredītu portfelis gan sācis rāpties ārā no mīnusiem – pieaugoša interese par mājokļa kredītiem veicinās arī patēriņu, piemēram, mēbelēm un daudzām citām mājoklim nepieciešamām precēm. Tādēļ sagaidāms, ka patēriņa kāpums varētu vēl pieņemties spēkā.

Swedbank šim gadam prognozē 4% ekonomikas izaugsmi, kas nākamgad varētu piebremzēties līdz 3%.

Lija Strašuna, Swedbank galvenā ekonomiste

Pievienot komentāru