Stājas spēkā jaunais mācību saturs
Jauno kompetenču pieejā balstīto mācību saturu pakāpeniski ieviesīs no nākamā gada 1. septembra, sākot ar pirmsskolu, un noslēgs 2023. gadā. Gan šos, gan citus grozījumus Izglītības likumā Saeima atbalstījusi trešajā lasījumā, vēsta NRA.lv.
Jauno saturu skolās ieviesīs no 2020. gada, kas ir par gadu vēlāk, nekā iepriekš plānots. 1., 4., 7. un 10. klasē mācībās kompetenču pieeja sāksies no 2020. gada 1. septembra, 2., 5., 8. un 11. klasē – no 2021. gada 1. septembra, bet 3., 6., 9. un 12. klasē – no 2022. gada 1. septembra. Tas ietvers arī virkni citu izmaiņu, paredzot arī lielāku skolu autonomiju. Skolai turpmāk būs brīvākas rokas noteikt mācību priekšmetus, kuros stundu skaits pārsniedz paraugā norādīto minimālo latiņu, kā arī iekļaut citus – paraugā neminētus. Izmaiņas paredz mācību priekšmetus apvienot jomās, tas ir, kopumā, kas ietver «būtiskākās zināšanas, prasmes un attieksmes nozīmīgos cilvēka darbības virzienos». Definēta arī mācību organizācijas forma, piemēram, tā var būt mācību stunda, rotaļnodarbība, praktikums, spēle, rotaļa, nodarbība dabā vai mācību ekskursija. 1. līdz 6. klasē formu varēs noteikt izglītības iestādes vadītājs, bet no 7. klases kā galvenā noteikta mācību stunda. Mācību stundas ilgums arī ir skolas vadības ziņā, piemēram, nosakot, ka pirms svētku dienām tās ilgums būs 30 minūtes.
Precizēts arī jautājums par uzņemšanu pamatizglītības programmās.
Rīkot iestājpārbaudījumus atbilstoši valsts pamatizglītības standartam un noteikt uzņemšanas kritērijus drīkstēs valsts ģimnāzijas, uzņemot izglītojamos 7. – 9. klasē, kā arī valsts, pašvaldību un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādes, uzņemot skolēnus 10. klasē.
Izmaiņas likumā paredz arī to, ka Ministru kabinetam (MK) būs jānosaka kvalitātes kritēriji, minimāli pieļaujamais skolēnu skaits un kritēriji maksimāli pieļaujamajam izglītojamo skaitam klasē. MK būs ne vien jāizstrādā izglītības attīstības pamatnostādnes turpmākajiem septiņiem gadiem, bet arī jāiesniedz tās apstiprināšanai Saeimā.
Noteikts arī, ka pašvaldībām no 2019. gada 1. septembra būs pienākums slēgt līgumu un piedalīties privātās izglītības iestādes uzturēšanas izdevumu segšanā, ja skolas dibinātājs ir sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmums.
Izmaiņas likumā precizē izglītības ieguves formas, nosakot izglītības iestādei tiesības īstenot programmu apguvi klātienē, neklātienē un tālmācībā, kā arī to, ka pirmsskolas izglītības programmas varēs īstenot tikai klātienē. Tāpat papildinātas normas attiecībā uz mācībām zīmju valodā. Skolās, kuras īsteno speciālo programmu bērniem ar dzirdes traucējumiem, kā arī citās mācību iestādēs, kurās nodrošināta atbilstoša vide, izglītību var iegūt latviešu zīmju valodā.
Aisma Orupe
Foto: Pixabay
