Sezonas strādniekiem liegs bezdarbnieku pabalstu
Saeimas pieņemtie un Valsts prezidenta izsludinātie grozījumi likumā Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam nosaka, ka, sākot ar nākamo gadu, bezdarbnieka pabalstu varēs saņemt vien tad, ja sociālās apdrošināšanas iemaksas būs veiktas vismaz 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu laikā, raksta NRA.lv.
Līdz šim šo pabalstu varēja iegūt tad, ja sociālās iemaksas bija veiktas 9 mēnešus gada laikā. Šis jaunais regulējums neļaus bezdarbnieka pabalstu saņemt sezonas strādniekiem.
Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem, bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaits mēnesī kopš 2012. gada pakāpeniski palielinās, pēdējo 4,5 gadu laikā – pat par 25%, vienlaikus pieaugot arī pabalsta apmēram.
Labklājības ministrija (LM) kā jaunās kārtības virzītāja uzsver, ka bezdarbnieka pabalsta apmēra pieaugumam ir daudzveidīgi cēloņi, tajā skaitā, piemēram, veiksmīgāka cīņa ar ēnu ekonomiku, kopējais algu pieaugums tautsaimniecībā un tamlīdzīgi. Tajā pašā laikā LM norāda, ka praksē pastāv gadījumi, kad personai ir viens un tas pats darba devējs un atkārtojas situācija darbs – bezdarbs – darbs. Pēc VSAA datiem, 4,5 gadu laikā (1.01.2012.-30.06.2016.) 7248 personas jeb gandrīz 4% no bezdarbnieka pabalsta saņēmējiem pabalstu pieprasījušas trīs vai vairāk reižu. Tas liecinot par bezdarbnieka pabalstu izmantošanu sezonālas nodarbinātības problēmu risināšanai. Salīdzinoši bieži bezdarbnieka pabalsta saņēmēji esot sezonālo darbu veicēji – zemnieku saimniecībās, ceļu būvē, mežsaimniecībās nodarbinātie un tamlīdzīgi.
Bez pabalsta 2218 personas mēnesī
Tā kā bezdarbnieka pabalsta mērķis ir sniegt cilvēkam atbalstu pietiekami ilgu laiku, lai atrastu tādu darba piedāvājumu, kas būtu atbilstošāks personas prasmēm un pieredzei, nevis finansējuma avots sezonas strādniekiem, LM izstrādāja grozījumus likumā Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam, kas nosaka, ka turpmāk bezdarbnieka pabalsta saņemšanai sociālajām iemaksām būs jābūt veiktām vismaz 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu laikā. Tas faktiski nozīmē, ka sezonālo darbu veicējiem sociālās apdrošināšanas iemaksas būs jāveic vismaz divu sezonu laikā un līdz ar to daļa izmaksu tiks pārnestas atpakaļ uz darba devēju, pārtraucot praksi izmantot bezdarbnieka pabalsta sistēmu kā pagaidu finansējuma avotu darbinieku noturēšanai uz nākamo sezonu, skaidro LM.
Likuma izmaiņas samazinās bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaitu nākamajos trijos gados par 5,5% vidēji gadā. Likumprojekta anotācijā atrodami aprēķini, ka jaunais regulējums nākamgad liegs bezdarbnieka pabalstu saņemt aptuveni 2218 personām mēnesī, kuras to būtu varējušas saņemt, ja likums netiktu mainīts.
Tiesa, personai, kura bezdarbnieka statusu ieguvusi līdz 2017. gada 31. martam, tiesības uz bezdarbnieka pabalstu noteiks saskaņā ar tiesisko regulējumu, kas bija spēkā līdz 2016. gada 31. decembrim, tas ir, sociālo iemaksu veikšanu vismaz 9 mēnešus pēdējā gada laikā.
Sezonas strādniekiem liedz, sev pieliek
Lai gan likumprojekta anotācija teikts, ka tas nerada papildu administratīvo slogu, vienlaikus 2017. gadā tiek paredzēti papildu administratīvie izdevumi 7200 eiro apmērā, kā arī 1 174 370 eiro «atalgojuma politikas realizācijai, iestāžu darbībai un materiāltehniskajai bāzei». Ieviešot jauno likuma regulējumu, valsts cer nākamgad ietaupīt aptuveni 7 miljonus eiro. Taču, tā kā vienlaikus pieaugs izdevumi, kopumā valsts budžets 2017. gadā iegūs papildus 5,9 miljonus eiro, 2018. gadā – 6,5 miljonus eiro, 2019. gadā – 7,1 miljonu eiro.
Pabalstus aprēķinās pēc jaunas kārtības
Vienlaikus VSAA, piešķirot valsts sociālās apdrošināšanas pabalstus, konstatējusi, ka nereti pabalsta apmēra aprēķināšanai nepieciešamajos pēdējos mēnešos bija aprēķināti augsti darba ienākumi, salīdzinot ar darba ienākumiem iepriekšējā periodā, nereti pabalsta pieprasītājam darba attiecības uzsāktas neilgi pirms tiesību rašanās uz pakalpojumiem, kā arī tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās (darba nespējas iestāšanās, personas došanās grūtniecības atvaļinājumā) personai tiek reģistrēti augsti darba ienākumi (piemaksas, prēmijas, darba devēja pabalsti), kas nav samērīgi ar darba ienākumiem iepriekšējā periodā un kas būtiski palielina izmaksājamo sociālās apdrošināšanas pabalstu apmērus. Tāpēc nolemts, ka nākotnē pabalstu aprēķināšanas kārtība tiks pārskatīta, proti, no 2020. gada 1. janvāra Ministru kabinetam tiks deleģēti vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas nosacījumi un kārtība. Līdz 2019. gada 31. decembrim tiks saglabāta esošā kārtība.
Ilze Šteinfelde
Foto:Pexels/https://pixabay.com/en/users/Pexels-2286921//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
