Šadurskis: Pašvaldībām nav pamata slēgt internātskolas
Neraugoties uz to, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izlēmusi vairs nefinansēt internātskolu uzturēšanu, pašvaldībām nav pamata tās slēgt, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).
Nesen tika paziņots, ka internātskolu uzturēšana – kopmītnes, ēdināšana un citi praktiski jautājumi – nav Izglītības ministrijai raksturīga funkcija, tādēļ ministrija plāno no tās atteikties un nodot pašvaldībām. Šis paziņojums ir satraucis vairākas pašvaldības, kuru budžets ir ierobežots un līdz ar to internātskolām draud slēgšana.
Šadurskis gan uzsver, ka nav nekāda pamata slēgt internātskolas, kā dažas vietvaras to jau izdarījušas.
Ministrs skaidro, ka pašvaldības, cīnoties par savu budžetu, cer, ka dažādi izdevumi, tostarp internātskolu uzturēšana, varētu būt uz valsts institūciju, to vidū IZM pleciem. “IZM tomēr savs finansējums ir vairāk jāvelta izglītībai, precīzāk, pedagogu atalgojumam, nevis internātu uzturēšanai,” uzsver Šadurskis.
Viņš savu sacīto pamato ar to, ka pēc IZM aplēsēm, arī vietvarām ir pa spēkam uzturēt internātskolas pašiem.
Izglītības un zinātnes ministrija iesniegusi kopumā 26 jaunās politikas iniciatīvas 2017. gadam un turpmākajiem diviem gadiem. Tā kā IZM pārrauga izglītības, zinātnes, sporta, kā arī jaunatnes un valsts valodas politikas jomu, pieprasītais finansējums nodrošinās atbalstu svarīgu pasākumu īstenošanai visās nozarēs.
IZM turpmāko gadu prioritāte ir darba samaksas paaugstināšana visās izglītības pakāpēs un jomās, veicot arī reformas, lai paaugstinātu izglītības kvalitāti, pieejamību un modernu, mūsdienu prasībām atbilstošu mācību bāzi. Jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanai, kas aptver ne tikai vispārējo izglītību, bet arī iekļauj pirmsskolas, augstāko, profesionālo un profesionālās ievirzes izglītību, 2017. gadā valsts budžetā nepieciešami papildus aptuveni 40,5 miljoni eiro, no kuriem 27 miljoni eiro ir vajadzīgi, lai IZM varētu īstenot pedagogu darba samaksas reformas ieviešanu valsts, pašvaldību un privātajās izglītības iestādēs. Savukārt 13,5 miljoni eiro ir Kultūras ministrijas pieprasījums, ko tā ir aprēķinājusi pedagogu darba samaksas reformas ieviešanai ministrijas pārraudzībā, pašvaldību un privātajās izglītības iestādēs. Daļu finansējuma IZM plāno nodrošināt esošo budžeta līdzekļu ietvaros, pārskatot savus izdevumus. IZM, pārskatot budžetu, samazinās izdevumus izglītībai mazāk raksturīgu funkciju nodrošināšanai, novirzot nepilnus 17 miljonus eiro primāri pedagogu darba samaksai. IZM ar finanšu pārdali nodrošinās darba samaksas palielināšanas iespējas sporta treneriem, pedagogiem profesionālajā izglītībā, kā arī augstskolām un koledžām.
Foto:Saeima/https://www.flickr.com/photos/saeima//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
