SAB čekas darbinieku sarakstu atklāt nevēlas
Vairākums Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā strādājošo deputātu ir pilni apņēmības panākt, lai Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu publicēšana sāktos jau pirms 18. novembra. Iecerēts publicēt arī tādu informāciju, no kuras Satversmes aizsardzības birojs nevēlas šķirties.
Otrdien komisija turpināja strādāt pie likuma par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personas sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu, kurā tiek iekļauts regulējums par publicējamajiem materiāliem, raksta NRA.lv.
Likumprojekts iecerēts, lai informētu sabiedrību par Latvijas okupācijas periodā valdījušā LPSR totalitārā režīma darbību, tā veikto totālo sabiedrības kontroli, kontroles mehānismu un tā darbības instrumentiem. Lai sasniegtu šo mērķi, bez ierobežojumiem jābūt pieejamiem VDK ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēkai, VDK aģentūras alfabētiskajai kartotēkai, VDK aģentūras arhīva personisko un darba lietu reģistrācijas žurnāliem, kā arī nenotikušo vervēšanu un aģentu arhīva lietu uzskaites žurnāliem.
Saskaņā ar pagaidām tikai konceptuāli apstiprināto likumprojektu līdz šā gada 18. novembrim vajadzētu internetā publiskot VDK aģentu kartīšu digitālās kopijas.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins uzskata, ka šo darbu iespējams padarīt pāris nedēļu laikā un tas arī neprasīs ievērojamus līdzekļus. Taču par to, ka aizķeršanās ar ieceres realizāciju tomēr varētu rasties, liecina Satversmes aizsardzības biroja (SAB), kurā glabājas liela daļa VDK dokumentu, paustais, ka birojam nav darbinieku, kurš varētu veltīt vairākas dienas kartīšu skenēšanai. Turklāt birojam neesot arī tādas tehnikas, kāda ir Latvijas Nacionālajam arhīvam, bet tas nozīmē, ka kartīšu skenēšana varētu prasīt vairāk laika, nekā deputāti iecerējuši.
Šo repliku asi uztvēra partijas KPV LV dibinātājs Artuss Kaimiņš, kurš likumprojekta izstrādātājus vainoja apzinātā čekas maisu satura publiskošanas sabotēšanā. Proti, A. Kaimiņam šķita, ka SAB teiktais par darbinieku trūkumu nozīmē, ka būs jāmeklē cilvēks, kuram uzticēt skenēšanu, bet, ņemot vērā, ka SAB mītnē var iekļūt, tikai saņemot noteikta līmeņa atļauju pieejai valsts noslēpumu saturošai informācijai, tas var prasīt divus un vairāk mēnešus. Tādēļ politiķis satraucās, ka dokumentu publiskošana iecerētajā termiņā netiks uzsākta. Ne SAB pārstāvji, ne komisijas vadība un likumprojekta autori viņa satraukumu izkliedēt gan necentās.
Problēma iekodēta arī citā likumprojekta pantā. Komisija konceptuāli apstiprināja arī A. Kiršteina priekšlikumu, ka publicējams ir arī VDK štata darbinieku saraksts. Satversmes aizsardzības birojs norāda, ka tā rīcībā šāda saraksta neesot, bet ir saraksts, kuru SAB, izmantojot operatīvās metodes, izveidojis pats, bet tā publicēšanu drošībnieki nepieļaušot. Šāda pozīcija tiek skaidrota ar to, ka likums attiecināms uz okupācijas laikā VDK izveidotajiem dokumentiem, bet šis štata darbinieku saraksts jau ir neatkarīgās Latvijas laikā izveidots dokuments. Jāatgādina, ka savulaik VDK štata darbinieku sarakstu publicēja Neatkarīgā.
Deputātu vidū gan radās šaubas, vai šāds pamatojums būtu akceptējams, taču, pirms aktualizējās šis jautājums, ar identisku atrunu no likumprojekta tika svītrots pants, kas paredzēja publiskot arī VDK darbinieku un informatoru paskaidrojumus, kas sniegti SAB paspārnē esošajam Totalitārisma seku dokumentēšanas centram.
Komisijai darbs pie likumprojekta vēl jāturpina, jo pirmdien tā konceptuāli apstiprināja divus savstarpēji atšķirīgus priekšlikumus par publicējamajiem dokumentiem un termiņiem, kurā tie jāpublicē. Iecerēts, ka tuvākajā laikā šie priekšlikumi tiks apvienoti vienā.
Jānis Lasmanis
Foto: SHutterstock
