Riskē ar Gaismas pils būvniecības kvalitāti
Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume uzskata, ka Kultūras ministrijas (KM) vilcināšanās ar grozījumu izstrādi, lai Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvnieki apgūtu valdības papildus piešķirto finansējumu, var nopietni ietekmēt Gaismas pils ēkas kvalitāti un objekta nodošanas termiņu.
“Būvējot ēku ar pārtraukumiem, jau šovasar bija samazināti LNB celtniecības tempi. Skaidrs, ka darbi ievilksies dziļi ziemā. Zinot to, ka ir piešķirts finansējums būvniecībai, atbildīgajiem vajadzētu strādāt pēc iespējas ātrāk, lai nodrošinātu līdzekļu apguvi un no tā neciestu izpildes termiņi,” Neatkarīgajai uzsver LBS vadītājs M. Straume. “Līdzīgi ir ar bērna iznēsāšanu – ir noteikts laiks, kad tas piedzimst, tāpat būvniecība ir tehnoloģisks process, kuru nav iespējams pēkšņi pasteidzināt.”
Augusta sākumā valdība piekrita šogad papildus piešķirt 13 562 417 latu Gaismas pils celtniecībai, taču mēneša laikā KM, kas ir ambiciozā projekta pasūtītāja, tā arī nav spējusi izstrādāt vienošanos ar būvniekiem par darba tempu paātrināšanu un milzīgās summas apgūšanu. To apstiprina arī Nacionālās būvkompāniju apvienības pārstāvji, kam esot bijušas tikai sarunas ar atbildīgajiem ierēdņiem, taču tālāka virzība pagaidām neseko. Savukārt būvnieku pārstāvošā uzņēmuma Latvijas Būvnieku stratēģiskā partnerība valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs ir pārliecināts, ka “būvnieku strīds ar KM vairāk ir tehniskas dabas. Nāk ziema, taču pagaidām ir ļoti labi laikapstākļi būvdarbu veikšanai. LNB ir viens no redzamākajiem būvobjektiem, tāpēc KM arī grib izskatīties labi”.
Bijušais premjers valdības atbalstu Gaismas pils celtniecībai vērtē kā pozitīvu soli, jo “tādu objektu nevar pamest pusratā. LNB projektam ir dziļi simboliska nozīme. Ja ēka paliks nepabeigta, tas būs spilgts piemērs tam, ka Latvijā ir krīze. Kad pabeigs, tad arī Latvija būs no krīzes izgājusi”.
LBS vadītājs M. Straume piebilst, ka vilcināšanās ar grozījumu izstrādi darba uzdevumā “jebkurā gadījumā atstās sekas, tāpat ziemā darba ražīgums būvobjektos ir zemāks, un tas rada papildu izmaksas, piemēram, palielinās elektroenerģijas patēriņš izejmateriālu sildīšanai”.
KM cer, ka turpmāk izdosies ietaupīt līdzekļus, kas radušies deflācijas dēļ, taču jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati par būvniecības izmaksu pārmaiņām jūlijā rāda pretējo – 2010. gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, būvniecības izmaksas Latvijā ir palielinājušās vidēji par 0,7 procentiem. Būvmateriālu cenas pieaugušas par 1,4 procentiem, bet izmaksas mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai – par 0,4 procentiem. Strādnieku darba samaksa samazinājās par 0,7 procentiem. Lielākā paaugstinošā ietekme uz būvniecības izmaksu kopējo līmeni bija izmaksu pieaugumam transporta objektu būvē un pazemes maģistrālo cauruļvadu izbūvē.
Kopumā Gaismas pils būvniecības izmaksas līgumā noteiktas 135,3 miljonu latu apjomā, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Līgumā iestrādātās inflācijas/deflācijas formulas darbības dēļ līdz šim izdevies ietaupīt 2,4 miljonus latu.
Autors: Kristaps Kārkliņš / NRA.lv
