Rīgas kuģi – mājas drīkst palikt
Pēc tam, kad Pāvilostā jūras krastā uzbūvētā māja tika atzīta par kuģi, proti, peldlīdzekli, kurš gan jūras ūdeni nebija redzējis, arī Rīgā tika aktualizēts jautājums par debarkaderu atrašanos pie AB dambja, raksta NRA.lv.
Tie ir peldlīdzekļi, kas pastāvīgi novietoti uz ūdens un, iespējams, var radīt nelabvēlīgu ietekmi uz vidi. Pagājušajā gadā Rīgas domes Mājokļu un vides departaments (MVD) konstatēja, ka pie AB dambja bez atbilstoša tiesiska pamata gandrīz divus gadus atrodas pietauvoti trīs kuģošanas līdzekļi, kuri pieder uzņēmumiem Noass, Betanovuss un Ponton.lv. Departamentam vajadzēja izstrādāt konkrētās teritorijas turpmākos izmantošanas scenārijus. Rīgas kuģi – mājas nav analogi Pāvilostas atpūtas namiņam kaut vai ar to vien, ka ir nolaisti ūdenī, pat ja nepeld. Starp citu, jautājums par to, kam pieder Daugava un ko tur drīkst darīt, tika pārbaudīts jau pirms 13-14 gadiem, kad rīdzinieks Edmunds Zālīte Daugavas vidū uzstādīja peldošu plostu un vasarās dzīvoja uz tā. Pat kopā ar ģimeni. Viņu sadzīvi vēroja Preses namā tolaik strādājošie žurnālisti pa augstceltnes logiem.
Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas deputāti uzklausīja MVD secinājumus: departaments piekrīt atļaut AB dambī uzturēties trim tur jau esošajām peldošajām mājām
Vakar Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas deputāti uzklausīja MVD secinājumus: departaments piekrīt atļaut AB dambī uzturēties trim tur jau esošajām peldošajām mājām, bet jaunu peldlīdzekļu izvietošanu tur aicina nepieļaut. Ir sagatavoti priekšlikumi, nosakot komercdarbībai un kultūras projektiem paredzētās vietas akvatorijā. Deputātiem iesniegtajos dokumentos teikts, ka Daugavas akvatorijas iespējamā izmantošana ir tieši saistīta ar Rīgas teritorijas plānojumu, tāpēc MVD lūdza arī Pilsētas attīstības departamenta viedokli par AB dambja izmantošanas iespējām kuģošanas līdzekļu pietauvošanas un ilglaicīgas novietošanas vajadzībām, tajā skaitā – iespēju paredzēt dažādas izmantošanas zonas.
Pašreizējais detālais plānojums neparedz izveidot kuģošanas līdzekļu piestātnes. Izvērtējot peldlīdzekļu pietauvošanu pie AB dambja un ņemot vērā šo darbību iespējamo ietekmi uz apkārtējo vidi, MVD uzskata, ka peldlīdzekļu ilglaicīga novietošana pie AB dambja var radīt antropogēnā (cilvēka darbības rezultātā) piesārņojuma riskus. Tāpēc jaunu peldlīdzekļu pietauvošana šajā vietā no vides viedokļa nav vēlama. Vērtējot no kultūras, izklaides iespēju viedokļa, peldlīdzekļu novietošanai pie AB dambja ir pozitīva ietekme. Tālab tiek izstrādāti noteikumi, lai tur novietotajiem peldlīdzekļiem juridiski tiktu dota atļauja uzturēties Daugavā. Līdz šim, kaut arī tika aktualizēta trīs peldlīdzekļu likumīgā atrašanās Daugavas akvatorijā, nopietni nebija pieprasīts tos aizvākt.
Antra Gabre
Foto: F64
