Rīgas domnieks Rīgas brīvostas valdē atbalstījis lielus tēriņus

Rīgas brīvostas pārvalde savulaik izpelnījusies skarbu Valsts kontroles kritiku par nelietderīgiem tēriņiem. Iepriekšējo pārvaldnieku un viņa vietnieku tiesā par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Jau divus gadus Rīgas ostai ir jauns pārvaldnieks. Taču mārketinga stratēģijas plāns palicis vecais, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Osta turpina tērēt lielus līdzekļus, piemēram, tēla reklamēšanai, kaut finanšu rezultāti ostai ar katru gadu sarūk. Osta par 156 000 eiro reklamēsies augustā notiekošajos Rīgas svētkos. Nopirkts raidlaiks televīzijā, radio, reklāmas laukums laikrakstā vai internetā vēstīs, ka svētki norit ar Rīgas brīvostas atbalstu.

Pārvaldnieks pamato, ka ostai ne tikai jādomā par uzņēmējiem, bet arī par iedzīvotājiem. Plaši apmeklētie svētki esot īstā reize par sevi atgādināt.

Līgumus virs 75 000 eiro pārvaldnieks nevar parakstīt viens. Viņam jāprasa valdes akcepts. Pagājušajā trešdienā valdes sēdē 156 000 eiro lielos tēriņus reklāmai atbalstīja visi pašvaldības “Saskaņa” un “Gods kalpot Rīgai” pārstāvji. Taču vairākumam valsts pārstāvju ostas valdē radās iebildumi. Finanšu ministrijas pārstāve uzskata, ka nav bijis skaidrs, kā tieši nauda tiks tērēta un vai reklāmas un publicitātes izdevumi patiešām ir tik lieli.

“Nekā personīga” zināms, ka dienu pirms balsojuma četri valsts pārstāvji bija sanākuši kopā un vienojušies, ka lūgs jautājumu atlikt. Pārsteigumu esot sagādājis VARAM pārstāvja Viestura Zepa pozitīvais balsojums kopā ar “Saskaņu” un “Gods kalpot Rīgai”.

Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs, RD deputāts Andris Ameriks (GKR) jau šī mēneša beigās atstās gan Rīgas domi, gan amatu brīvostā, jo kopā ar Nilu Ušakovu (S) ir ievēlēts Eiroparlamentā. Savā vietā brīvostā Ameriks bija iecerējis redzēt partijas biedru Oļegu Burovu, taču maiņai pēkšņi radās šķēršļi. Četri “Saskaņas” deputāti ar vicemēru Vadimu Baraņņiku priekšgalā negaidīti sacēlās pret “Saskaņas” plāniem, par ko viņus nekavējoties izslēdza no partijas rindām. Un tas nozīmē, ka gan koalīcijai, gan opozīcijai ir vienāds skaits balsu, un domes darbs ir faktiski paralizēts, jo nevienam nav vairākuma. Baraņņiku “Saskaņa” tagad sauc par nodevēju. Viņu plāno atsaukt gan no vairākiem uzņēmumiem, gan no brīvostas.

“Pēc esošās situācijas ir jautājums, ko pārstāv Baraņņika kungs, ja tā situācija aiziet tālāk, varbūt Baraņņika vietā varētu būt kāds cits. Jo, ja trīs vietās ir “Saskaņa” un vienā – “GKR”. Ja “Saskaņa” tās vietas atstāj opozīcijai, tad diez vai tajā vietā varētu būt Baraņņika kungs. Baraņņika pārziņā joprojām atrodas “Rīgas satiksme”, Rīgas Centrāltirgus, 1. un 2. slimnīca, ko viņam grasās atņemt un nodot Burovam,” norāda Rīgas domes vicemērs, kandidāts uz Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētāja amatu Oļegs Burovs (GKR).

Taču tas var notikt tikai ar domes balsojumu. Ja “Saskaņa” ar GKR nevienojas ar dumpiniekiem, koalīcijai ir vajadzīgas piecas balsis no opozīcijā strādājošajiem. Rīgas varas partijas sola opozīcijai kā krēslus, tā reālu ietekmi domes darbā. Viesturs Zeps, kurš nobalsoja kopā ar varas partijām pagājušajā nedēļā, tiek saukts kā labs Brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieks. Ostu varot papildināt ar vēl kādu no opozīcijas deputātiem. Opozīcija gan šo priekšlikumu dēvē par provokāciju, jo līdz šim nekas no tā, ko “Saskaņa” vai GKR solījuši, neesot izdarīts.

Opozīcija tikai nedēļu amatā esošajam mēram Dainim Turlajam (S) jau savākusi parakstus neuzticības balsojumam. Ja Turlo gāž un nevienojas par jaunu mēru, Saeima var domi atlaist. Tāpat dome ir atlaižama, ja trīs sēdes pēc kārtas neizdodas savākt nepieciešamo kvorumu. Arvien skaļāk tiek piesauktas ārkārtas vēlēšanas, un skaidrs, ka Baraņņika četriniekam vietu sarakstā neatrast.

“Noformulējiet, ko jūs gribat, – kaut kādu speciālus amatus, nozari, par kuru uzņematies atbildību, nevis nosauciet sevi tikai par neatkarīgajiem, bet noformulējiet savu pozīciju, kā jūs esat gatavi strādāt ilgtermiņā. Nevis tagad iespert pa dibenu, aizskriet aiz stūra un gaidīt, kas notiks. Kā ilgtermiņā viņi ir gatavi strādāt? Ja nav ilgtermiņa plānojuma, ja katru pirmdienu atkal jāsāk pa jaunu par kopīgu darbu, tad labāk vēlēšanas,” uzskata Ameriks.

Tomēr visām partijām kases ir tukšas, un mobilizēt ārkārtas finanšu resursus, lai strādātu tikai uz atlikušo gadu vai diviem līdz kārtējām vēlēšanām, varētu būt sarežģīti. Partijām trūkst spilgtu līderu.

“Cerēt, ka visi atgriezīsies šeit domē pēc vēlēšanām, nu nav nekāda pamata,” tā Turlais.

Rīgas mērs Dainis Turlais nav kapitāldaļu turētājs vairākos uzņēmumos, kuros savulaik saimniekoja Nils Ušakovs. Tas gan var notikt ar domes balsojumu, kurā Turlajam patlaban nav vairākuma. Neoficiāli zināms, “Rīgas satiksmi” bija plānots, nevis Turlajam, bet gan viņa partijas biedram Oļegam Burovam.