autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Rīgas domes satiksmes departaments bez konkursa izvēlas bruģa ražotāju

Rīgas pašvaldība kopš jūlija drudžaini maina ielas segumu astoņās ielās pilsētas centrā. Uz ietvēm pelēko bruģi aizstājot ar gaišākām, lielākām betona plāksnēm. Tās būšot skaistākas un ziemā mazāk slīdēšot. Ietvēm nepieciešams ap 50 000 kvadrātmetru bruģa, konkurss par tā iepirkšanu nav sludināts. Bruģis jāsagādā būvfirmām, kas maina ielas segumu. Ielu rekonstrukciju projekti sagatavoti tā, ka visiem būvniekiem bruģis jāpērk no viena ražotāja. Rīgas domes Satiksmes departaments un projektētājs liedzas, ka būtu lobējuši konkrēto firmu. Citi bruģa ražotāji paši esot vainīgi, ka nav laikus pielāgojuši savas iekārtas Rīgas bruģa prasībām, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Tīši vai nejauši, bet Rīgas Satiksmes departamentā atklāta ģeniāla shēma, kā apiet konkursus. Atslēgas figūra tajā ir arhitekts ar vīziju, kāds produkts pasūtītājam jānopērk.

Šoruden Rīgas centrā notiek plaši ielu remonti. 12 miljonu vērtos darbus veic piecas firmas, kas lej jaunu asfaltu uz brauktuvēm un liek bruģi uz ietvēm.

Šoreiz ielu remonti ir īpaši ar apjomu un steigu. Darbi kopš jūlija beigām vienlaikus notiek astoņās ielās. Pa ietvēm vienlaikus staigā gājēji un rosās strādnieki. Veco, pelēko betona bruģi ņem nost, tā vietā liekot lielākas gaišākas betona bruģa plāksnes ar raupjāku virsmu. Rīgas domes Satiksmes departamentā skaidro, kas tas ir rīdzinieku interesēs – ziemās tās neslīdēšot un skats būšot labāks.

RD Satiksmes departamenta Būvniecības pārvaldes priekšnieks Edmunds Valpēters skaidro: “Tika izsludināts konkurss par projektēšanu, vinnēja projektētājs un viņam arī bija prasība piesaistīt ainavu arhitektus, kas vairāk piestrādātu pie dizaina elementiem. Šis lielais bruģis tika akceptēts, jo tas ir diezgan populārs visā Eiropā, likt šīs te lielās plāksnes, jo tas tomēr uzlabo ērtības gājējiem, vides pieejamību un tamlīdzīgi.”

Jaunais bruģis jāieklāj 50 tūkstošos kvadrātmetru. Tas ir ļoti liels pasūtījums ražotājiem. Latvijā ir desmitiem betona bruģa ražotāju, taču projekta prasības konkurenci izslēdz. Bruģim jābūt ar raupju virsmu. To panāk ražošanas procesā, pusgatavo klucīša virsmu skalojot, kamēr uz virsmas paliek lielāki akmentiņi. Šādu bruģi Latvijā var piedāvāt divas firmas. Savukārt pieprasītos bruģa izmērus ražo tikai viena.

Bruģi Barons 8 ražo kompānija Brikers Latvija. Zīmīgais nosaukums izvēlēts, jo tas radīts īpaši Krišjāņa Barona ielas bruģēšanai. Arī citi betona bruģakmeņi projektā atbilst Brikers katalogam.

Satiksmes departamenta Būvniecības pārvaldes priekšnieks Valpēters noliedz, ka projekts būtu rakstīts vienai firmai. Tādu varot piegādāt daudzi ražotāji, ja atbilstoši piemērotu ražošanas iekārtas.

“Mums nav speciāli teiksim, mēs speciāli nepētījām, cik šie piegādātāji ir. Ņemot vērā mūsu apjomu ir skaidrs, ka šis te bruģis nav kaut kas ļoti ekskluzīvs, vai tamlīdzīgi, tātad jebkurā brīdī var šo te formu iegādāties izgatavot un šo te bruģi saražot,” pauž Valpēters.

Satiksmes departamentā apgalvo, ka par izvēlēto bruģi bijis zināms jau jūnijā. Neviens ražotājs par iecerētā bruģa parametriem neesot īpaši informēts. Tas būtu bijis jādara būvniekiem, jo pēc līguma noslēgšanas viņiem jāmeklē materiāli, ar ko izpildīt pasūtījumu. Iekārtas ar ko var saražot īpašo bruģi ar skaloto virmu ir arī uzņēmumam Ventbetons. Taču firma par pieprasījumu uzzinājusi tikai jūlijā un nevarēja pagūt sagatavot vajadzīgās formas.

“Tur jau tā interesanti. Tur pašā pēdējā brīdī paprasīja cenu piedāvājumu tādai produkcijai, kur formas mums nebija. Lai īpašu formu, tur vismaz trīs mēneši. Tur bija mēneša laikā jāiedod cena un forma. Vācieši var izgatavot trīs mēnešu laikā šo te formu. Septembra beigas, mēs varētu uzsākt ražot tikai,” norāda SIA Ventbetons pārstāvis.

Projektu, kurā pieprasīts tieši firmas Brikers bruģis, gatavoja projektētāju uzņēmums BRD projekti. Galvenais projektētājs Jānis Bidzāns liedzas, ka projekts dotu priekšrocības vienai firmai.

“Diemžēl tā ir, ka es nedrīkstu pat norādīt projektā, ka tieši tāds vai šāds ražojums. Es varu pateikt tikai ģeometrija, krāsa. Viss.
Bet jūs trāpījāt vienam ražotājam, kam tā ir medusmaize, pilnīgi nejauša biznesa veiksme (…) Es neesmu tas, kurš rasējumā zīmē izmērus. Es vadu procesu, lai viņš aizietu, procesu, lai saskaņotos, tad man jāprasa arhitektei,” norāda Bidzāns.

“Barona ielā ir izmantots tāds bruģītis. Kāpēc lai mēs neizmantotu to vēl kaut kur, ja atzīstam par labu esam. Un mēs skatāmies – ā šim ražotājam ir vēl kaut kāds piedāvājums, ko mēs varam izmantot,” min arhitekte Dace Cauka.

Uzņēmums Brikers ir no lielākajiem bruģa ražotājiem Latvijā. Firmas bruģis Rīgā ir Spīķeru kvartālos un Krastmalas promenādē. Arī kritizētajos Barona ielas pārbūves darbos daudzviet izmantoti viņu ražojumi.

SIA Brikers Latvija uzstāj, ka neko nezina par Rīgas pašvaldības projektiem, jo sadarbojas tikai ar būvniekiem. Rīgai domātais bruģis esot niecīga daļa no viņu apgrozījuma.

“Nevaram atbildēt un neesam informēti par visu Rīgas ielu seguma atjaunošanas darbiem un projektiem. Mūsu uzņēmums izpilda konkrētus būvnieku pasūtījumus, jo strādājam pa tiešo ar būvniekiem, kuri novērtē mūsu ražošanas jaudas iespējas, produkcijas plašo klāstu, kvalitāti, arī garantijas. Esam lielākais betona izstrādājumu ražotājs Baltijā. Mums nav līgumattiecību nedz ar Rīgas, nedz citām pašvaldībām vai pašvaldības institūcijām.”

SIA Brikers Latvija valdes priekšsēdētājs Eduards Cīrulis norāda, ka augustā bruģa ražotne salūza. Tā kā bruģi citur nopirkt nevar, drudžainā Rīgas bruģēšana gandrīz divas nedēļas pierima. Satiksmes departamenta lēmums likt bruģi, ko var saražot tikai viena rūpnīca, ir viens no iemesliem, kāpēc ielu remonti Rīgā ievelkušies.

Rīgas domes satiksmes departamenta prasība ielu remontos izmantot bruģi, ko ražo tikai viena firma, ir pretrunā ar iepirkumu likumu, kas aizliedz valsts un pašvaldību pasūtījumos ar īpašiem nosacījumiem dot priekšrocības vienam pretendentam.

Foto: Rīgas dome

Pievienot komentāru