Reitingi: kādas ir jaunākās politisko partiju izredzes iekļūt EP
Par spīti ievērojamajām summām, kuras Saskaņa atvēlējusi Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu kampaņai, tuvojoties vēlēšanu dienai, līdz šim lielāko vēlētāju atbalstu baudošā partija sākusi zaudēt popularitāti, par to liecina socioloģisko aptauju dati. Tiesa, atkarībā no aptauju veicēja atšķiras pašlaik populārākās partijas nosaukums.
Saskaņā ar aptaujas veicēja Factum, kura pārstāvis Aldis Pauliņš pamatoti atgādina, ka pirms 13. Saeimas vēlēšanām šīs kompānijas veiktās aptaujas bija vistuvākās vēlēšanu rezultātiem, kopš 28. aprīļa Saskaņa zaudējusi trīs procentpunktus savu atbalstītāju. Ja aprīlī par to būtu balsojuši 18% aptaujāto, tad, vēlēšanām notiekot 9. maijā, savu balsi šai partijai būtu atdevuši 15% vēlētāju.
Mazāku, taču popularitātes kritumu uzrāda arī socioloģisko pētījumu kompānijas SKDS maija sākumā veiktās aptaujas dati. Ja aprīlī par Saskaņu bija gatavi balsot 15 procenti respondentu, tad maija sākumā simpātijās vēlēšanās Rīgas mēra Nila Ušakova vestajiem Saeimas opozicionāriem atzinušies 14%.
Interesanti, ka saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja datiem Saskaņa līdz 13. maijam priekšvēlēšanu kampaņā bija iztērējusi vislielākos līdzekļus – 184,66 tūkstošus eiro. Jāpiebilst – kaut arī starp vēlēšanās startējošajām partijām Saskaņas iztērētā summa ir lielākā, tā līdz kampaņas beigām ir tiesīga iztērēt vēl 245,5 tūkstošus eiro.
Politologs Filips Rajevskis NRA.lv gan uzskata, ka Saskaņas reitingu kritums beidzot tuvinās patiesajai situācijai, kuru šīs partijas sekotāji līdz šim nav vēlējušies atzīt. «Domāju, ka tā nav Saskaņas vēlētāja tradīcija, balsot Eiroparlamenta vēlēšanās. Ja paskatās viņu pārstāvniecību parlamentā vēsturiski, tad pat tad, kad viņiem reitings pārsniedza 20%, viņi ieguvuši tikai vienu mandātu. Domāju, ka viņu vēlētājs nejūt Eiropas Parlamenta svarīgumu un nozīmīgumu un vēlēšanās nepiedalās, bet pēc pēdējiem notikumiem Rīgas pašvaldībā drosmīgāk par to runā,» pieļauj politologs.
Saskaņā ar Factum aptaujas rezultātiem par Eiropas Parlamenta vēlēšanās populārāko partiju kļuvusi Nacionālā apvienība, kuras vēlēšanu līderis ir ilggadējais Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle. Partija priekšvēlēšanu aģitācijai iztērējusi teju četras reizes mazāku summu jeb 46,43 tūkstošus eiro. Tās reitings, salīdzinot ar iepriekšējās aptaujas rezultātiem, pieaudzis par diviem procentpunktiem un sasniedzis 17 procentu atzīmi.
Savukārt Jaunā Vienotība, kuras saraksta līderim Eiropas Savienības komisāram Valdim Dombrovskim ir augstākais personīgais reitings, Factum respondenti atvēlējuši trešo vietu. Par šo partiju gatavi vēlēt 13 procenti respondentu, turklāt šīs partijas reitings nav izmainījies.
Katrai pa 11 procentiem elektorāta ir Jaunajai konservatīvajai partijai un Attīstībai/Par!, taču pēdējā piedzīvojusi nelielu popularitātes kritumu. Kopš iepriekšējās aptaujas Attīstībai/Par! zaudējusi vienu reitinga procentpunktu.
Nemainīgs bijis Zaļo un zemnieku savienības reitings, divās pēdējās aptaujās uzticību šai partijai apliecinājuši astoņi procenti respondentu. Arī Progresīvo saraksts ar sešiem procentiem elektorāta pēdējās aptaujās uzrāda stabilitāti, bet viena procentpunkta pieaugumu piedzīvojusi Latvijas Reģionu apvienība, par kuru maija sākumā balsot bija gatavi seši procenti elektorāta.
Likums nosaka, ka pie Eiroparlamenta mandātiem tiek tās partijas, kas vēlēšanās pārsniegušas piecu procentu barjeru, taču eksperti norāda, ka šajās vēlēšanās lielās konkurences dēļ partijām, lai tiktu pie Eiroparlamenta mandātiem, jāsasniedz sešu procentu slieksnis.
Pagaidām to nav sasniegusi kopš Latvijas iestāšanās kādā no savām iepriekšējām formām Eiropas Savienībā visos Eiroparlamenta sasaukumos pārstāvētā un Tatjanas Ždanokas vadītā Latvijas Krievu savienība. Par to gatavi balsot 5%. Arī smagus laikus pārdzīvojošā KPV LV jau ilgāku laiku nespēj pārvarēt trīs procentu slieksni, taču Jaunajai Saskaņai un citām sīkpartijām, kas, mainot nosaukumus, gadiem cenšas iekarot arī Saeimu, iet vēl sliktāk.
Politiķiem atkarībā no pētījumu rezultātiem to veicējus gan patīk vainot uzpērkamībā un apzinātā aptaujas datu sagrozīšanā, tādēļ līdzsvara dēļ norādīšu, ka saskaņā ar SKDS veiktās aptaujas rezultātiem Saskaņa joprojām ir populārākā partija, kurai seko Attīstībai/Par! (10,9%), Jaunā Vienotība (10,8) un Nacionālā apvienība (9%).
Citu ainu atklāj SKDS dati, kas ekstrapolēti no to respondentu atbildēm, kas atklājuši, ka uz vēlēšanām ies noteikti. Šajā vēlētāju kategorijā lielākais atbalsts ir Jaunajai Vienotībai (17,6%), kurai ar 17,1% uz papēžiem min Saskaņa. Aktīvā elektorāta vidū trešā populārākā ir Attīstībai/Par! (14,8%), bet ceturtā – Nacionālā apvienība (13,2%). Sešu procentu slieksni sasniegusi arī Latvijas Krievu savienība un Progresīvie.
Jānis Lasmanis
Foto: NRA.lv
