Reirs pārvērtēs valsts azartspēļu plānu

Apšaubāmais lēmums par valsts iesaistīšanos brīvajā azartspēļu tirgū var tikt pārvērtēts. Daudziem politiķiem par uzņēmuma Latvijas loto plāniem jau drīzumā atvērt interaktīvo kazino un sporta totalizatoru, tādējādi vēl vairāk piesātinot azartspēļu piedāvājumu, ir pirmā dzirdēšana. Gan Saeimā, gan topošajā valdībā, raksta NRA.lv.

Pirmā valsts kazino atklāšana ir iecerēta martā. Teorētiski tam jau vajadzēja darboties, bet svaigi programmētā platforma internetā saskārusies ar tehniskām problēmām, un atklāšana atlikta. Taču, kā Neatkarīgā jau rakstīja, nepieciešamo licenci no Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas uzņēmums Latvijas loto ir saņēmis. Un vēl pirms tam savu svētību valsts iesaistei azartspēļu tirgū atbalstīta informatīvā ziņojuma veidā ir sniegusi Māra Kučinska valdība.

Konkurence komersantiem

Tas notika pirms pusotra gada, kad Saeimā attiecībā uz šīs nozares regulāciju vējoja gluži pretējas idejas, proti, maksimāli ierobežot azartspēļu biznesu, maksimāli aplikt to ar nodokļiem un galu galā varbūt pat iespundēt to dārgā gala viesnīcās – lai bagātus ārzemniekus no naudas atbrīvotu, bet pašmāju cilvēkus ar azartspēļu sērgu neaplipinātu.

Šobrīd Saeimā ir nomainījušies politiķi, top jauna valdība – azartspēļu bizness nav tās fokusā, un vecais plāns par valsts kazino un totalizatora izveidi neviena nemanīts rullē uz priekšu.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars Neatkarīgajai atzīst, ka par šo Latvijas loto ieceri dzird pirmo reizi. «Šis ir nopietns jautājums jaunajam finanšu ministram. Valstij nevajadzētu konkurēt ar privāto sektoru.»

Te jāatgādina, ka Latvijas loto pašlaik jau bauda monopolstāvokli izložu jomā. Vēsturiski tā iekārtots, lai privātais sektors neapdraudētu sabiedrību ar pārlieku apjomīgiem, nekvalitatīviem un nedrošiem pakalpojumiem. Iesaistoties azartspēļu tirgū, valstij monopola nebūs, vienkārši jau tā bagātīgais kazino un sporta totalizatoru piedāvājums tiks paplašināts vēl vairāk. Spēlmaņi un azarta atkarīgie varēs izvēlēties, pie kura ruletes galda sēsties – valstij vai komersantiem piederošā.

Izklausās ļoti nelabi

Ja Krišjāņa Kariņa valdība tiks apstiprināta, par finanšu ministru kļūs Jānis Reirs. Arī viņam valsts iesaistīšanās azartspēļu biznesā ir jaunums, kaut gan aizejošajā Kučinska valdībā Reirs ir labklājības ministrs, tātad arī viņa resorā šis plāns pirms pusotra gada teorētiski ir vērtēts.

Tagad ministrs atzīst, ka situācija ir «nedaudz dīvaina», ja visos līmeņos tiek runāts par azartspēļu jomas ierobežošanu, bet valsts tā vietā pati iesaistās šajā tirgū: «Es samērā piesardzīgi uz to raudzītos un viennozīmīgi izvērtēšu, ja tas tā patiešām ir. Izklausās ļoti nelabi!» Esošais un vienlaikus topošais ministrs Jānis Reirs sola, ka izvērtējums sekos ātri. Tātad teorētiski pastāv iespēja, ka valsts kazino ar ruletēm, blekdžekiem un interaktīviem vienročiem bandītiem, kā arī sporta totalizatoru nemaz netiks atvērts. Ja vien par svarīgākiem netiks atzīti ienākumi no azartatkarīgo ļaužu slaukšanas.

Valdība nav krupjē

To, ka valstij nav jāiesaistās azartspēļu tirgū, valdībai jau laikus vēstīja Konkurences padome. Azartspēļu jomā nepastāv nekāda tāda tirgus nepilnība, kas valstij būtu jālabo ar savu iejaukšanos. Taču padomes atzinums tika pilnībā ignorēts. Savukārt Valsts kontrole arī šādu formālu saskaņošanu ar Konkurences padomi atzina par pietiekamu, lai uzskatītu, ka rekomendācija par valdības lēmuma saskaņošanu ar Konkurences padomi ir ņemta vērā. Tomēr no Valsts kontroles komentāra Neatkarīgajai izriet, ka arī revidentiem nav simtprocentīgas pārliecības par nepieciešamību valstij iesaistīties azartspēļu tirgū. Līdz 2016. gadam pastāvēja divi kritēriji, lai publiska persona varētu veikt komercdarbību – sabiedrības interešu īstenošana un augstāka kvalitātes standarta nodrošināšana. Tagad šī norma vairs nav spēkā, un, kā norāda Valsts kontrole: «Publiskas personas rīcībā ir citi instrumenti, piemēram, tiesību aktu izdošana, ar kuru palīdzību iespējams regulēt atbilstošu kvalitātes standartu piemērošanu.» Tātad valdībai nav obligāti jāpiestrādā par krupjē, lai regulētu azartspēļu tirgu.

Imants Vīksne

Foto: Saeimas kanceleja