autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

“Rail Baltica II” trase skars apmēram 800 privātīpašumu

Eiropas standarta platuma sliežu dzelzceļa līnijas “Rail Baltica II” trase Latvijā skars kopumā ap 800 privātīpašumu, intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” sacīja trases izpētes veicēju – pilnsabiedrības “RB Latvija” telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis.

“Agrāk mēs runājām par 1000 skartajiem īpašumiem, bet pašlaik tie ir 800 skarti privātīpašumi visā trases garumā,” teica Balgalis.

Tiek norādīts, ka atsavināmo īpašumu vidējais lielums ir viens hektārs. Pēc tam, kad Ministru kabinets pieņems lēmumu par trases novietojumu, informēti tiks visi tie zemes īpašniekus, kurus trase skars. “Īpašumi tiks atsavināti par tirgus cenu,” piebilda Balgalis.

“Lielākais risks šobrīd būtu apstāties, realizējot šo projektu, uzskata Balgalis. Vilciena līnijas pabeigšana tiek plānota 2025. gadā, nav indikāciju un nav indikāciju, ka tas būšot vēlāk,” norādīja eksperts.

“Rail Baltica” ir dzelzceļa transporta projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā un tas aptver četras Eiropas Savienības valstis – Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju, netieši – arī Somiju, pagarinot maršrutu ar savienojumu Tallina – Helsinki.

Latvijā un pārējās Baltijas valstīs līdz šim saglabājies pēc Krievijas standartiem būvētais 1520 mm platais sliežu ceļš, bet vairumā pārējo Eiropas valstu šis sliežu platums ir 1435 mm. Tādēļ esošais Baltijas dzelzceļa tīkls un ritošais sastāvs nav tehniski savietojams ar Polijas un Vācijas dzelzceļa tīklu.

“Rail Baltica” projekts tiek īstenots nosacīti divos posmos. Latvijā līdz 2015. gadam VAS Latvijas dzelzceļš veica Baltijas dzelzceļa līnijas trasi skarošo platsliežu (1520 mm) līnijas sakārtošanu un rekonstrukciju, lai sākotnēji nodrošinātu pasažieru vilcienu kustību ar ātrumu līdz 120 km/h un kravu vilcienu kustību ar ātrumu līdz 80 km/h (pirmais posms: Rail Baltica I).

Projekta otrajā posmā (Rail Baltica II) paredzēta jaunas Eiropas standarta platuma (1435 mm) dzelzceļa līnijas izbūve. Līdz 2016. gada sākumam notika “Rail Baltica II” Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte, kuras laikā tika sagatavoti tehniskie risinājumi plānotās dzelzceļa līnijas tehniski, ekonomiski un juridiski iespējamajiem novietojuma variantiem, veiktas tehniskiem risinājumiem nepieciešamās inženierizpētes un ietekmes uz vidi novērtējums, lai līdz 2019. gadam var sākt priekšdarbus dzelzceļa līnijas būvprojektēšani un zemju atsavināšanai, 2020. gadā – būvniecības procesu, bet 2025. gadā jau atklāt savienojumu Tallina-Rīga-Kauņa, bet 2030. gadā – savienojumu ar Varšavu.

Foto: Railbaltica.info

Pievienot komentāru