Prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai nodots kriminālprocess pret Jurašu
Saeimā ir vismaz trīs deputāti, pret kuriem sākti kriminālprocesi un kuriem tādēļ varētu tikt liegts darbs Saeimā. Visskaļākā līdz šim ir bijusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētā lieta par nelikumīgu partijas “KPV LV” finansēšanu, kur aizdomās turēto statuss ir Artusam Kaimiņam un Atim Zakatistovam. Tomēr pirmais, par kuru Saeimai var nākties balsot, ir Juris Jurašs no Jaunās konservatīvās partijas (JKP), vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Drošības policija (DP), kas nule kā pārsaukta par Valsts drošības dienestu (VDD), ir pabeigusi izmeklēšanu lietā pret Jurašu, kurā viņš tiek vainots apzinātā valsts noslēpuma izpaušanā. Lieta nosūtīta prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai. Ja prokuratūra izlems sākt kriminālvajāšanu, tai būs jālūdz Saeimas atļauja, un, visticamāk, lielākā daļa deputātu balsotu “par”.
Pirms diviem gadiem bijušais KNAB operatīvais darbinieks Juris Jurašs žurnālistiem atklāja, ka viņam kukulī piedāvāts miljons eiro. Šobrīd prokuratūra lemj, vai pret nu jau Saeimas deputātu Jurašu sākt kriminālvajāšanu par slepenu ziņu izpaušanu. Saeimai jau nākamnedēļ var nākties balsot par viņa izdošanu kriminālvajāšanai.
2015. gada vasarā KNAB aizturēja ”Latvijas dzelzceļa” vadītāju Uģi Magoni. Korupcijas apkarotāji bija pārliecināti, ka viņš bija saņēmis pusmiljonu eiro par lietotu lokomotīvju iepirkumu no Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska. Operāciju vadīja Juris Jurašs. Pāris mēnešus vēlāk viņam piedāvāts miljons eiro liels kukulis, lai uz Osinovski attiecinātu Krimināllikuma pantu, kas paredz maigāku sodu. ”Nekā personīga” tolaik jau ziņoja – piedāvājuma starpnieki bija ar Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) un ”Vienotības” politiķiem saistītas personas, juridisko palīdzību igauņu miljonāram sagādāja”Saskaņas” Andrejs Elksniņš.
Par kukuļa piedāvājumu Jurašs uzrakstīja ziņojumu tā laika KNAB vadītājam Jaroslavam Streļčenokam. Tomēr notikušais netika izmeklēts, un gadu vēlāk, kad jau bija prom no KNAB, Jurašs par to pasūdzējās žurnālistiem. Prokuratūra pret Jurašu sāka kriminālprocesu par valsts noslēpuma izpaušanu. Savukārt pašu kukuļa piedāvāšanas izmeklēšanu sāka pēc Juraša izrunāšanās presē – pusotru gadu pēc notikuma. Pērn rudenī šis kriminālprocess izbeigts bez rezultāta.
Citāds bijis pret Jurašu sāktā kriminālprocesa liktenis. 2017. gada vasarā prokurors Aivis Zalužinskis lēma šo kriminālprocesu izbeigt. Bet virsprokurors Modris Adlers sava padotā lēmumu atcēla un nodeva DP papildu izmeklēšanai.
“Manuprāt, tas ir viens no visabsurdākajiem kriminālprocesiem, kāds vispār ir ierosināts. Tas, ko es paziņoju sabiedrībai, par to, ka man tika piedāvāts miljonu eiro liels kukulis, nav veikta izmeklēšana ne KNAB, ne ģenerālprokuratūrā… Par šo faktu ir uzsākts kriminālprocess, bet par šo pašu piedāvājuma faktu bija jāpaiet vēl faktiski pusotram gadam, lai kāds uzsāktu kriminālprocesu,” uzskata pats Jurašs.
DP tagad to pabeigusi, un prokuratūrai desmit dienu laikā jāizlemj, vai sākt kriminālvajāšanu. “Minēto kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 94. panta par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu 2016. gada 29. jūlijā uzsāka prokuratūra, nododot to izmeklēšanai VDD. Izmeklēšana ir veikta, un tās rezultātā kriminālprocess nodots prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai,” skaidro Valsts drošības dienests.
Tā kā kriminālprocesu pašlaik virza prokuratūra un tas saistīts ar valsts noslēpumu, VDD no komentāriem atturēsies.
Prokuratūra apstiprina, ka lietu saņēmusi, bet atsakās sniegt plašākus komentārus. Tomēr “Nekā personīga” zināms viens no iemesliem lietas pret Jurašu turpināšanai. Kukuļa piedāvāšanas faktu viņš pats bija iekļāvis kādas citas izmeklēšanas materiālos, tādēļ tas izpaušanas brīdī bija slepens un Jurašs to zinājis.
“Nekā personīga”: Tajā brīdī, kad tas kukulis tika piedāvāts, vai tobrīd tas tika iekļauts kādas lietas materiālos?
Jurašs: Netika iekļauts. Šis fakts KNAB netika pārbaudīts. Ja tas tiktu pārbaudīts, man nebūtu nekāda pamata par to informēt sabiedrību, vērst uzmanību kā trauksmes cēlājam par to, ka par šo faktu ne KNAB, ne ģenerālprokuratūrā izmeklēšana nenotiek.
Pēc šīs sarunas Jurašs gan atzina, ka ziņas par kukuļa piedāvājumu bija iekļautas citā operatīvajā lietā, bet tas kalpojis tikai kā kādas iesaistītās personas raksturojums un pats fakts netika izmeklēts.
Arī prokurors Zalužinskis secināja, ka Juraša izpaustais notikums konkrētajā operatīvās izstrādes lietā netika vērtēts. Viņš arī aicināja noskaidrot, kādēļ laikus netika sākta izmeklēšana par Jurašam piedāvāto kukuli, bet arī šo jautājumu virsprokurors atcēlis.
“Likums skaidri un gaiši pasaka, ka ziņas par koruptīviem gadījumiem un amatpersonu pretlikumīgu darbību nedrīkst būt klasificētas nekādā veidā. Un šeit tieši par to ir stāsts, tā ka es ceru, ka šis process tiks prokuratūrā izbeigts. Protams, ja nebūs ģenerālprokurora Kalnmeiera spiediens. Šajā gadījumā sanāk tā, ka šis noziegums tika paslēpts zem grifa “slepeni”, mēģinot panākt to, ka šis fakts netiek izmeklēts,” piebilda Jurašs.
Kriminālprocesa sākšanā Jurašs vaino kādu KNAB Iekšējās drošības nodaļas darbinieku, kas esot sniedzis maldinošu informāciju, bet tā atjaunošanā – ģenerālprokurora personīgu atriebību. Savukārt savas darbības deputāts interpretē kā trauksmes celšanu par KNAB bezdarbību. Jurašs uzskatījis par pienākumu informēt sabiedrību par ilgstošu amatpersonu bezdarbību, neizmeklējot noziegumu, nevis apzināti izpaudis valsts noslēpumu.
Ja prokurors nolems pret deputātu sākt kriminālvajāšanu, tad Ģenerālprokuratūrai būs jāvēršas Saeimā. Deputātiem būs jābalso par Juraša izdošanu kriminālvajāšanai. Visticamāk, vairums balsos ”par”, tostarp, JKP iespējamie koalīcijas partneri.
“Mums, es atvainojos par teicienu, ir pilnīgi vienalga, vai tas ir Bērziņš, Krēsliņš vai Andrejevs. Visos gadījumos, kur prokuratūra vērsīsies Saeimā, lūdzot izdot kādu no deputātiem kriminālvajāšanai, mēs atbalstīsim šādu lūgumu, tāpēc, ka tā ir vienīgā iespēja, kā vēlāk jau tiesas ceļā noskaidrot patiesību. Citas iespējas nav vienkārši,” norāda Saeimas deputāts Ainars Latkovskis (JV).
Saeimas deputāts Raivis Dzintars (NA) uzsver, ka tur būtu jābūt ļoti nopietniem pierādījumiem, ka jautājums ir politisks, kāpēc vispār šāda iespēja Saeimai iejaukties šādā situācijā būtu, lai balsojums būtu citādāks. “Mēs atceramies, kā savulaik ar Šlesera izdošanu, pareizāk sakot, neizdošanu, pie kā tā noveda, un, iespējams, ka ļoti pamatoti. Tā ka Saeimai šādos balsojumos ir jāizturas ļoti atbildīgi, sabiedrībai jādod pārliecība, ka jebkura deputāta, neatkarīgi no politiskās piederības, no piederības pozīcijai vai opozīcijai, kriminālvajāšana uz viņu attiecas tāpat kā uz jebkuru citu pilsoni,” uzsver Dzintars.
Priekšvēlēšanu periodā Jurašs nāca klajā ar skaļiem paziņojumiem ne tikai par kukuļa piedāvājumu, bet arī vainoja politiskos konkurentus koruptīvos darījumos. Nacionālās apvienības politiķi pat vērsās policijā. Saistībā ar aizdomām par JKP saistību ar Krievijas specdienestiem Nacionālā apvienība vērsās DP, bet no tās nekāda atbilde vēl neesot saņemta. Šobrīd tieslietu nozari vada Nacionālā apvienība, bet iespējamajā Krišjāņa Kariņa valdībā to pārņemtu JKP. Abu partiju līderu skatījums par lietas iemesliem kardināli atšķiras.
“Tieslietu ministrijas funkcija ir nodrošināt sistēmu, nevis iejaukties konkrētās lietās. Es uzskatu, ka Latvijā kā demokrātiskā un tiesiskā valstī tas nemaz nebūtu iespējams,” sacīja Dzintars.
“Ja šāda lieta nonāk līdz vajāšanai un tiek tiešām pieprasīts Saeimā, tad, es uzskatu, ka tas ir pielīdzināms tam, kā notika Ukrainā ar Krimas okupāciju, tas nozīmē, ka Latvijā okupācija nekad nav beigusies, un tiesiskums – vai nu nekad nav bijis, vai tas šajā brīdī tiek iznīcināts,” uzskata Juraša partijas biedrs Jānis Bordāns.
Man bija zināms, ka krimināllieta Drošības policijā bija izbeigta notikuma apstākļu trūkuma dēļ, notikuma un juridiskās kvalifikācijas dēļ viņa tika izbeigta. Tajā brīdī, kad mēs piedalījāmies tautas sapulcē, kas notika pie Valsts prezidenta pils, kad mēs runājām par tiesiskumu, tai skaitā pieminējām oligarhu sarunas “Rīdzenē”… Pēc tam, uzreiz pēc tam, Ģenerālprokuratūra atjaunoja šo lietu.
Ja Saeima piekritīs kriminālvajāšanas uzsākšanai, tad Jurašs nevarēs piedalīties Saeimas un komisiju darbā. Ja deputāts noliks mandātu, tad viņa vietā nāks nākamā persona no JKP vēlēšanu saraksta – Ieva Akuratere. Bet tādā gadījumā viņš zaudēs iespēju atgriezties parlamentā arī tad, ja kriminālprocess vēlāk tiks izbeigts vai arī tiesa viņu attaisnos. Ir skaidrs, ka tiesas process nenoslēgsies līdz šā sasaukuma beigām.
Kukulis Magoņa lietā nav pirmais, kas Jurašam piedāvāts. Par naudas piedāvāšanu un samaksāšanu 2006. gadā tiesa divu gadu cietumsodu piesprieda kādreizējam ”Rudens aptieku” tīkla īpašniekam Vladimiram Labazņikovam.
Foto: Saeimas kanceleja
