Premjers: Naudu veselības nozarei varētu iegūt pārskatot citus nodokļus
Finansējumu veselības nozarei varētu iegūt pārskatot citus nodokļus, šorīt intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” pauda Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis.
Komentējot izskanējušo informāciju par to, ka 1% sociālo iemaksu novirzīšana veselības nozares budžetam ir pārrakstīšanās, apgalvo, ka tā neesot bijusi pārrakstīšanās, bet gan interpretācija.
”Man jāatzīmē, ka ir iesākta reforma un finansējums veselībai jau ir pieaudzis par vairākiem desmitiem miljoniem, bet tas neskar darbinieku algas, kas ir būtiski nozares attīstībai. Pirms nedēļas Trīspusējās padomes lēmums bija tāds, ka mēs sasaistām nodokļus, bet līdzekļus veselībai nenovirzīs. Un acīmredzot, lai to parādītu tika ierakstīts 1%, kas tika interpretēts,” apgalvoja Kučinskis.
Viņš norādīja, ka šobrīd rit diskusijas par izmaiņām nodokļos, no kuriem varētu novirzīt naudu veselībai. ”Ir atklāts, ka ir vairāki nodokļi, kurus legāli strādājošie cilvēki varētu arī nemaksāt un tas nav normāli neatkarīgā valstī,” norāda premjers.
Jau vēstīts, ka tiesībsargs Juris Jansons vērsies Satversmes tiesā pret likumdevēju par Ārstniecības likumā ietvertu neatbilstību konstitūcijā noteiktajam vienlīdzības principam un garantētajām tiesībām uz taisnīgu atlīdzību.
Jau 2016. gada 1. februārī Saeimai un Veselības ministrijai (VM) tiesībsargs nosūtīja detalizētu izklāstu par pārbaudes lietā konstatētajiem trūkumiem attiecībā uz nesamērību medicīnas darbinieku nostrādātajā darba laikā un saņemtajā atalgojumā. Līdz 2016. gada 1. augustam aicināja Saeimu veikt likuma grozījumus, novēršot atšķirīgu attieksmi pret ārstiem, attiecībā uz kompensāciju par darbu pagarināta normālā darba laika apstākļos. Papildu tam tiesībsargs lūdza VM izvērtēt šāda darba laika ietekmi uz ārstu veselību un drošību, kā arī pacientiem sniegtās veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti. Kā būtisku tiesībsargs norādīja arī nepieciešamību likumā noteikt nedēļas un mēneša maksimālā darba laika robežu un izstrādāt mehānismu ar mērķi pakāpeniski atteikties no pagarinātā normālā darba laika.
“Redzot, ka izmaiņu nav un nemitīgi tiek meklēti aizbildinājumi, izmantoju galējus līdzekļus – valsti sūdzu Satversmes tiesā. Diemžēl vēl līdz šim brīdim valdība nav radusi iespēju situāciju mainīt. Esmu vīlies un neizprotu, kādēļ šobrīd (vairāk nekā gadu pēc rekomendāciju sniegšanas) atbildīgā ministrija un Saeima diskutē tikai par daļēju rekomendāciju izpildi – pakāpeniski atteikties no normālā pagarinātā darba laika, sākotnēji solot to realizēt no 2017. gada līdz 2019. gadam. Kā rāda aktuālā informācija, apņēmība jau novirzījusies uz periodu 2018.–2020. gads, pilnībā mainot situāciju vien no 2021. gada 1. janvāra,” norāda tiesībsargs.
Foto: Valsts kanceleja
