Preču eksports jūlijā palielinājies, tomēr ārējais pieprasījums saglabājas vājš
Kā liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas preču ārējās tirdzniecības apgrozījumu, 2019. gada jūlijā eksporta vērtība augusi par 3,1%, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūliju. Kopš gada sākuma pakāpeniski mainās eksporta izmaiņu struktūra preču grupu griezumā. Ja vēl gada sākumā eksporta izaugsme galvenokārt balstījās uz koka un koka izstrādājumu eksporta pieaugumu, tad jau trešo mēnesi pēc kārtas koksnes eksports samazinās. Savukārt pārtikas produktu un ķīmiskās rūpniecības ražojumu eksports pieaug. Eksporta izaugsmi šā gada jūlijā nodrošināja piena produktu, alkoholisko dzērienu, farmaceitisko produktu, metāla izstrādājumu un elektroierīču eksporta pieaugums.
Lielāko devumu eksporta kāpumā jūlijā nodrošināja lauksaimniecības un pārtikas produktu eksporta pieaugums par 12,3 miljoniem eiro jeb 7,4% gada griezumā. To nodrošināja piena produktu eksports uz ES valstīm un alkoholisko dzērienu eksports uz Ukrainu. Metālu preču eksporta pieaugumu par 12,9% pamatā veicināja dzelzs un tērauda konstrukciju eksports uz Vāciju un Dāniju. Balstoties uz apstrādes rūpniecības datiem, var droši apgalvot, ka augstākminētās preces ir ražotas Latvijā un nav saistītas ar reeksportu.
Savukārt elektroierīču un elektroiekārtu eksporta pieaugumu par 13,3% veicināja tieši mobilo telefonu reeksporta pieaugums. Mobilie telefoni pamatā tiek importēti no Āzijas valstīm (Ķīna, Vjetnama) un tālāk reeksportēti uz ES valstīm. Jūlijā eksporta pieaugums fiksēts arī farmācijas produktiem, kopumā par 21,0%, taču arī šajā gadījumā pieaugumu pamatā veicināja reeksports.
Lai arī jūlijā fiksētais kopējais preču eksporta pieaugums bija straujāks par vidējo eksporta izaugsmi kopš šā gada sākuma, kad eksports septiņos mēnešos kopā palielinājies vien par 0,7% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, eksporta sniegums jūlijā vērtējams pieticīgi. Preču eksporta izaugsme 2019. gadā ievērojami samazinājusies, jo pērnā gada septiņos mēnešos preču eksports bija palielinājies par 12,2%. Eksportu attīstību šogad negatīvi ietekmē vairāki faktori, bet galvenie no tiem ir turboreaktīvo dzinēju reeksporta samazinājums, koksnes cenu kritums pasaules tirgos un vājāks ārējais pieprasījums kopumā.
Preču eksporta pieaugumu jūlijā mazināja koksnes un mehānisko ierīču preču eksporta kritums. Koka un koka izstrādājumu eksports samazinās jau trešo mēnesi pēc kārtas, bet kritums jūlijā veidoja 7,5% salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju. Lielākais koksnes eksporta kritums fiksēts galvenajos šo preču noieta tirgos jeb eksportā uz Lielbritāniju, Vāciju, Zviedriju un Somiju attiecīgi par 18,3%, 25,8%, 25,9% un 29,6%. Tik spēcīgs kritums galvenokārt ir saistīts ar koksnes cenu izmaiņām pasaulē. Pērnajā gadā koksnes cenas bija ievērojami pieaugušas, līdz ar to palielinot koksnes eksporta vērtību. Savukārt šogad cenas samazinās un to ietekme uz eksportu jau ir negatīva. Koksnes eksporta vērtība septiņos mēnešos kopumā pagaidām vēl ir par 3,6% augstāka nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Tomēr sagaidāms, ka 2019. gadā kopumā koksnes eksporta vērtība būs mazāka nekā pērn. Savukārt mehānismu un mehānisko ierīču eksports bija par 26,3% zemāks nekā pērnā gada jūlijā, sarūkot turboreaktīvo dzinēju reeksportam.
Arī turpmākajos mēnešos Latvijas preču eksporta attīstību turpinās ietekmēt vājāka pasaules ekonomikas izaugsme un zemāks pieprasījums galvenajos eksporta tirgos, ko kavē gan kavē ASV un Ķīnas tirdzniecības konflikts, gan nenoteiktība saistībā ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības. Vienlaikus jāatzīmē, ka pēc izaugsmes piebremzēšanās 2019.gadā vadošās starptautiskās institūcijas nākamajam gadam jau prognozē nedaudz straujāku ekonomikas izaugsmi. Tajā skaitā izaugsme eirozonā, kas ir galvenais Latvijas preču eksporta noieta tirgus, paātrināsies no 1,2% šajā gadā līdz 1,4% 2020.gadā, liecina Eiropas Komisijas prognozes.