Politiķi nolēmuši Nacionālās koncertzāles būvēšanai izmantot privātu zemi
Starptautiska mēroga akustiskās koncertzāles būvēšana Rīgā ir 15 gadus vecs sapnis. Pēdējos gados reģionos saceltās koncertzāles ir mazas un ekspertu vērtējumā tām ir problēmas ar akustiku. Rīgā neviena no labi skanošajām zālēm nevar uzņemt liela sastāva simfonisko orķestri un vairāk par dažiem simtiem skatītāju, bet mūziķi tur strādā nožēlojamos apstākļos, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Treknajos gados izplānotais 120 miljonu eiro vērtais koncertzāles projekts uz AB dambja pagājušajā gadā atzīts par pārāk dārgu. Labākas valsts zemes neesot atrodamas, arī naudas celtniecībai nav. Koalīcijas partijas tagad vienojušās, ka koncertzāli būvēs uz privātas zemes un tad pamazām atpirks. Plāns sakrīt ar ierosinājumu, ko pirms nepilna gada Kultūras ministrijai piedāvāja Andra Šķēles ģimenes uzņēmums.
Treknie gadi pirms finanšu krīzes. Premjers ir Aigars Kalvītis. Viņa pārstāvētā “Tautas partija” ir stipra, tās dibinātāja Šķēles ietekme valsts politikā – milzīga.
Arī kultūras ministre Helēna Demakova ir tautpartijiete. Viņa sola Rīgā īstenot trīs kultūras megaprojektus. Nacionālo bibliotēku, koncertzāli un laikmetīgās mākslas muzeju. Tam Kultūras ministrija dibina aģentūru “Jaunie trīs brāļi”.
Slēpjoties aiz ārzemju firmām, Šķēle un satiksmes ministrs Ainārs Šlesers sāk saimniekot Rīgas ostā. Ar Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Jāņa Maršāna parakstu abu politiķu uzņēmumi tiek pie Andrejostas un Andrejsalas zemēm. Te nolemj būvēt vienu no Demakovas trīs brāļiem – mākslas muzeju.
2008. gada rudenī finanšu krīze aprauj “treknos gadus”, visi projekti jāaptur. Taču gada pēdējā darba dienā “Jaunie trīs brāļi” noslēdz 8 miljonu līgumu par akustiskās koncertzāles projektēšanu. Arhitekta Andra Sīļa radītā koncertzāles iecere ir mantojums no šī laika.
Koncertzāles celšana uz AB dambja maksātu ap 120 miljoniem eiro. Kultūras ministrija pēdējos gados apsvēra arī Torņkalnu un Skanstes rajonu. Visiem trim variantiem varēja dabūt nelielu finansējumu no Eiropas Savienības. Pārējo Kultūras ministrija gribēja iegūt publiskajā privātajā partnerībā. Tas nozīmētu, ka koncertzāli uzceļ privāts uzņēmums, un valsts to atpērk.
Analizēt privāto partnerību Kultūras ministrija 2017. gadā noalgoja auditorus “PricewaterhouseCoopers”. Viņu secinājumi bija skarbi – būvēt tikai uz valstij piederošas zemes, jo no viena privātā partnera pirkt gan zemi, gan ēku, gan koncertzāles apsaimniekošanu ir pārāk necaurspīdīgi un starptautiskā praksē nekas tamlīdzīgs arī neesot darīts.
2018. gada 10. jūlija Kultūras ministrijas informatīvais ziņojums, balstoties uz “PricewaterhouseCoopers” analīzi
“Projekta īstenošana ar PPP uz privātpersonai piederoša nekustamā īpašuma zemes gabala satur paaugstinātu subjektivitātes risku pretendentu pieteikumu izvērtēšanā, kā arī konkurences ierobežošanas risku attiecībā uz nevienlīdzīgām pozīcijām, kādās atrodas iespējamie PPP konkursa pretendenti. Arī sarunu procedūras rīkošana ar vienu pretendentu, kura rīcībā būtu piemērots nekustamais zemes īpašums projekta realizēšanai, satur augstu juridisko risku. [..] Turklāt arī starptautiskajā praksē nav realizēti līdzvērtīgi projekti, kur PPP iepirkuma ietvaros tiktu iegādāta gan zeme, gan ēka, gan operators.”
Kultūras ministrija vēlas, lai koncertzāle būtu centrā. Atmests Rīgas domei piederošais AB dambis un Kongresu nams. Citu pašvaldības vai valsts zemes variantu neesot. Pagājušā pavasarī Kultūras ministrijā vērsās uzņēmums “Privāto aktīvu pārvalde”. Tā ir ekspolitiķa Šķēles ģimenei piederoša firma. Tā piedāvāja valstij uzdāvināt zemi Andrejostā, pie Daugavas, koncertzāles būvniecībai. Jūnijā viņu piedāvājums mainījās. Uzņēmums bija atradis būvnieku no Francijas un piedāvāja paši koncertzāli arī uzbūvēt.
Jūlijā amatā stājās jaunais kultūras ministrs. Trīs dienas pēc Naura Puntuļa kļūšanas par kultūras ministru koalīcijas partijas nāca kopā, lai virzītu koncertzāles projektu. To nosauca par koncertzāles attīstības komiteju. Uzklausīja Šķēles uzņēmumu un firmu “Merks”, kas piedāvā zemi Skanstes ielā. Komiteja decembrī vienojusies, ka koncertzāli cels uz privātas zemes.
Partiju sadarbības padomes Koncertzāles attīstības komiteja: Imants Parādnieks, Gatis Eglītis, Ints Dālderis, Daniels Pavļuts, Iveta Benhena-Bēkena.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis apliecina, ka publisko partnerību lēmums ir pieņemts. “Es neteiktu, ka tas ir labākais, es teiktu, ka tas ir vienīgais iespējamais. Vienīgais iespējamais tādēļ, ka, ja mēs paraugāmies uz valsts budžetu kopumā šobrīd, uz fiskālo prognozi, koncertzāle valsts budžeta ietvaros, mēs zinām, cik koncertzāle izmaksā, es vienkārši neredzu iespējas to izdarīt,” norādīja Puntulis.
Lai būvētu par privātu naudu, tas nav obligāti jādara uz privātas zemes. Pēkšņa izlemšana par labu privātai zemei rada aizdomas par Šķēles Andrejostas projekta lobēšanu, jo viņa uzņēmums valsti cenšas pārliecināt visaktīvāk.
“Tur ir savi plusi, bet arī savi mīnusi. Ļoti lielas investīcijas papildus satiksmes organizācijas maiņai, līdz ar to šim zemes gabalam nav nekādu priekšrocību finansiāli,” norādīja finanšu ministrs Jānis Reirs.
Parādnieks norādīja, ka attīstības komitejā ir bijuši visi, kas pirms tam ir izrādījuši interesi. “Gan Skanstes iela, gan Andrejosta, gan mēs vētījām Dailes teātra projektu, ar ko Žagara kungs nāca, ir izskanējušas vēl dažādas versijas – varbūt Ķīpsala tā varētu būt, varbūt vēl kaut kur potenciāli šie investori varētu būt,” norādīja Parādnieks.
“Šajā Saeimā un šajā valdībā ir daudz vairāk godaprāta, daudz vairāk gatavības uz modernām, pamatotām, starptautiski pārbaudītām metodēm, nekā tas bijis līdz šim. Un es domāju, ka šī te oligarhu ēna, par kuru agrāk bija pamats šaubīties, šobrīd šajā valdībā un šajā Saeimā ir tik maz izteikta, cik tas nav bijis nekad,” uzskata Pavļuts.
“Ja aprīļa beigās būs varas maiņa Rīgas domē, tad, protams, arī tie modeļi, kā realizēt šo projektu, un tās vietas… Varbūt arī atkritīs prasība par privāto zemi, varbūt varēsim atkal skatīties uz pašvaldības zemi, valsts zemi. Tad varbūt tie lēmumi būs pilnīgi citi,” norādīja Eglītis.
“PricewaterhouseCoopers” kritiskie secinājumi par publisko privāto partnerību politiķus neapturēja. Kultūras ministrija novembrī pasūtīja citu atzinumu no juristu biroja “BDO Law”. 10 dienu laikā viņi secināja, ka koncertzāle jābūvē uz privātas zemes, un būvnieks jāizvēlas, izmantojot “dialogu”.
Lai būtu lielāka privāto partneru interese par koncertzāles būvniecību, projektā paredzētas arī telpas konferencēm. Tāpēc lemšanā iesaistīta arī Ekonomikas ministrija. Līdz marta vidum tās pakļautībā esošā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra izvēlēsies firmu, kas rēķinās ēkas vajadzīgos parametrus. Ekonomikas ministrijai konferenču centra būvniecība gan vairs nav svarīga, jo šobrīd jaunas telpas konferencēm top Krasta ielā.
“Koncertzāle mūs praktiski maz interesē, no tāda tieši Ekonomikas ministrijas viedokļa. Tā ir vairāk Kultūras ministrijas interese. Mums vienmēr ir bijusi interese par šo te konferenču telpu, kas faktiski tagad ir jau gadu ne tik ļoti aktuāls jautājums, jo Krasta ielā ir viens projekts, kurā cilvēks var šādu te konferenču telpu attīstīt,” raidījumam norāda ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.
Lēmums koncertzāli būvēt uz privātas zemes pieņemts tādēļ, ka valstij neesot atbilstošu īpašumu. Tas gan neatbilst patiesībai, jo “Valsts nekustamie īpašumi” atraduši četras piemērotas vietas. Viena no tām Zaķusalā. Taču te zeme iznomāta privātam uzņēmumam līdz pat 2058. gadam.
Konferenču centra būvniecībai Kalvīša valdība zemi gandrīz uzdāvināja firmai “Biznesa centrs Zaķusala”, tā pieder Kalvīša padomniekam Vasīlijam Meļņikam. Par zemes nomu valstij gadā samaksā 2,8 tūkstošus eiro un vēl tikpat – nekustamā īpašuma nodoklī. Visu līguma 50 gadu laikā par iznomātajiem 2,5 hektāriem zemes valsts saņems 142 tūkstošus eiro. Tieši ilgtermiņa nomas līgums ir iemesls, kāpēc šo vietu koncertzālei pat neapsvēra.
“Cik es zinu, atsevišķiem īpašumiem bija ilgtermiņa nomas līgumi uz ļoti daudziem gadiem. Līdz ar to visa šī šķēršļu joslas pārvarēšana arī maksā naudu un laiku. Līdz ar to tiek meklēts valstij maksimāli izdevīgākais risinājums, lai mēs pārskatāmā laika periodā projektu varētu īstenot,” norādīja Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone.
“Valsts nekustamie īpašumi” valdes loceklis Andris Vārna skaidro, ka “Zaķusalā mums ir divi nomas līgumi, viens ar televīziju, un tas, kas attiecas uz Latvijas Televīzijas televīzijas kapitālsabiedrības īpašums un atrodas viņu pārvaldīšanā. Un attiecīgi blakus vēl viens zemes gabals, kur pie nepieciešamības mēs kā īpašnieks varētu izbeigt līgumattiecības un nodot tālākai attīstībai.”
Kultūras ministrija neinteresējās, vai ir iespējams tikt pie zemes Zaķusalā. Izrādās nomas līguma laušana nebūtu ne sarežģīta, ne dārga.
Foto: Valsts kanceleja
