Pircēji bažījas par pārtikas kvalitāti
Gaļas konservu ražotnē, kuras produkciju var nopirkt pārtikas lielveikalos, skraida žurkas un ļoti smird – tādu ziņu janvāra vidū par kādu uzņēmumu saņēma NRA.lv. Lai arī realitātē izrādījās, ka situācija uzņēmumā nav tik dramatiska, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāvji atklāj, ka problēmas ar noteikumu ievērošanu ir daudzviet un pēdējā laikā parādījušies vairāki faktori, kas varētu negatīvi ietekmēt Latvijā ražotās pārtikas kvalitāti.
Pārkāpj noteikumus
13. janvārī tika saņemta informācija, ka gaļas konservu ražotne Jelgavas novadā SIA Brasla LV, kuras produkciju tirgo vairākās pārtikas veikalu ķēdēs, ražošanas procesā neievēro sanitārās normas.
NRA.lv sazinājās ar PVD un 20. janvārī devās līdzi reidā uz uzņēmumu. Novērojām, ka uzņēmums atrodas vecā un noplukušā ķieģeļu ēkā. No ārpuses nekas neliecināja, ka tur notiek pārtikas ražošana. Inspekcijas dienā ražošana nenotika un uzņēmumā atradās tikai daži tehniskie darbinieki.
PVD Dienvidzemgales pārvaldes vadītājs Jānis Grosbārdis sazinājās ar SIA Brasla LV priekšniecību un noskaidroja, ka uzņēmums uz laiku ir pārtraucis savu darbību un nav zināms, kad to atsāks. 3. februārī PVD veica vēl vienu pārbaudi. Tad uzņēmumā jau notika ražošana.
J. Grosbārdis stāsta, ka inspekcijas laikā netika novēroti būtiski higiēnas normu pārkāpumi, tomēr SIA Brasla LV darbību nācās uz laiku apturēt, jo tā neievēroja savas deklarētās prasības tehnoloģiskā procesa kontrolei. Konservus no tirdzniecības gan nebija pamata izņemt, jo produkts nav bīstams patērētājiem. SIA Brasla LV savu darbību varēs atsākt, tiklīdz būs novērsti PVD konstatētie pārkāpumi. Uzņēmuma pārstāvis radušos situāciju gan atteicās komentēt.
Jāpastiprina kontrole
Ekonomiskā situācija valstī pašlaik rada risku visas Latvijā ražotās pārtikas drošumam un kvalitātei, saka J. Grosbārdis. Daudzi uzņēmumi izremontēja savas ražotnes un iepirka jaunas iekārtas pirms iestāšanās Eiropas Savienībā. Ir pagājuši jau seši gadi, un gan telpas, gan iekārtas ir jāatjauno un jāremontē, bet daudzām ražotnēm pašlaik nav līdzekļu, lai situāciju uzlabotu. Pieaudzis pieprasījums pēc lētākiem produktiem, un uzņēmumiem jāpārskata receptūras, tāpēc ir īpaši svarīgi uzraudzīt, lai patērētājs saņemtu drošu pārtiku.
To apstiprina arī Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) pieejamie dati. Aģentūras informācijas daļas vadītāja Iveta Kancēna norāda, ka pēdējo divu gadu laikā visbiežāk par bezdarbniekiem kļuvuši tieši palīgstrādnieki un apkopēji. NVA statistika liecina, ka 2009. gadā dažādos uzņēmumos atlaisti 4229 palīgstrādnieki un 2340 apkopēji.
PVD sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere secina, ka ne visi pārtikas ražošanas uzņēmumi ir kļuvuši par krīzes upuriem. Daudzi no tiem ne tikai turpina sekmīgi darboties, bet arī attīstās.
Tirgotāji nesatraucas
Lielveikalu ķēdes Maxima pārstāvis Ivars Andiņš pastāstīja, ka, izvēloties tirgot konkrētus pārtikas produktus, lielveikals ņem vērā divus kritērijus – vai produkts atbilst likuma prasībām un vai pēc tā varētu būt pieprasījums. Viņš norāda, ka pircējiem nevajadzētu satraukties par to, ka, piemēram, SIA Brasla LV ražotie konservi varētu būt nekvalitatīvi vai bīstami, jo PVD nav par tiem brīdinājis tirgotājus. Turklāt pircēji tos labprāt iegādājas, jo cena ir zema un acīmredzot arī produkta saturs ir apmierinošs.
Autors: Antra Gabre / NRA.lv
Foto: evielas.lv
