Pilnveido likumu, lai jaunuzņēmumiem atvieglotu valsts atbalsta saņemšanu
Lai uz valsts atbalstu varētu pretendēt arvien vairāk jaunuzņēmumu jeb startup uzņēmumu, Saeima ceturtdien, 12.aprīlī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā. Izmaiņas likumā nepieciešamas, lai tā normas pielāgotu reālajai nozares praksei un ņemtu vērā šo uzņēmumu darījumu specifiku un apjomu.
Turpmāk uz valsts atbalstu varēs pretendēt arī tie jaunuzņēmumi, kuri saņēmuši agrīnas stadijas riska kapitāla ieguldījumu ne tikai pamatkapitālā, bet arī konvertējamā aizdevuma veidā un ņemot vērā kapitāldaļu emisijas uzcenojumu.
Noteikti arī vairāki izņēmumi, ļaujot kvalificēties atbalstam arī uzņēmumiem, ja tajā kvalificēts riska kapitāla investors veic atkārtotus ieguldījumus. Atbalstu drīkstēs pieprasīt jaunuzņēmumi, kuros ieguldītas pietiekami lielas investīcijas – vismaz 150 tūkstošu eiro apmērā. Šo atbalstu varēs pieprasīt par diviem atbalsta programmas periodiem. Līdz šim jaunuzņēmumu atbalsta periods bija viens gads.
“Jaunuzņēmumu nozare Latvijā ir salīdzinoši jauna. Vide, kurā veidojas un attīstās jaunuzņēmumi, ir ļoti strauji mainīga un mums kā politikas veidotājam arī ir jābūt elastīgiem un atvērtiem pārmaiņām. Kopš politikas veidošanas līmenī strādājam ar jaunuzņēmumu atbalsta instrumentiem, ir pagājuši vien divi gadi, tomēr sasniegts ir daudz. Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma ātrā izstrāde un pieņemšana ataino valsts pārvaldes gatavību atbalstīt inovatīvu uzņēmējdarbību un kopā ar nozari radīt tai nepieciešamos izaugsmes stimulus. Šodien Saeimas apstiprinātie grozījumi likumā, kā arī akcelerācijas un riska kapitāla ES fondu programmu uzsākšana tuvāko mēnešu laikā būs radījusi šā brīža situācijai atbilstošākos risinājumus inovatīvas nozares vēl straujākai attīstībai,” pauž Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
Tāpat atcelts ierobežojums maksimālajam investora ieguldījuma apmēram, līdz kuram jaunuzņēmums var kvalificēties atbalsta saņemšanai. Patlaban šis ieguldījums var būt, sākot no 30 līdz 200 tūkstošiem eiro, bet, pētot riska kapitāla nozares praksi, investīcijas bieži vien pārsniedz šo summu, tāpēc nepieciešams izslēgt maksimālo slieksni. Pēc Latvijas riska kapitāla datiem Latvijas un pasaules praksē ieguldījumu apjoms jaunuzņēmumos arī agrīnās fāzēs ir no 100 līdz 500 tūkstošiem eiro, secinājusi Ekonomikas ministrija.
Jaunuzņēmumu regulējumā papildināti riska kapitāla investoru kvalifikācijas nosacījumi. Par kvalificētu riska kapitāla investoru turpmāk varēs būt ne tikai alternatīvo ieguldījumi fondi un to pārvaldnieki, bet arī privātie investori un akcelerācijas programmas.
Jaunuzņēmumu likuma galvenais uzdevums ir atvieglot startup uzņēmumu pirmos soļus ceļā uz globāliem panākumiem. Tikai pirms gada pieņemtais likums praksē jau radījis šķēršļus daudziem jaunuzņēmumiem pretendēt uz nepieciešamo atbalstu, tāpēc ar izmaiņām plānots regulējumu paplašināt un atbalstu padarīt pieejamu lielākam uzņēmumu lokam, iepriekš norādījuši likumprojekta autori.
Līdz šim atbalsta programmās apstiprināts tikai viens jaunuzņēmums un divi kvalificēti riska kapitāla investori. Grozījumi likumā ļaus palielināt uzņēmumu skaitu, kas varēs pretendēt uz valsts atbalstu, un sasniegt iepriekš plānoto, proti, līdz 2023.gadam atbalstu augsti kvalificētu darba ņēmēju piesaistei saņems vismaz 30 komersantu, teikts likumprojekta anotācijā.
Jaunuzņēmums ir tehnoloģisks uzņēmums ar augstas izaugsmes potenciālu, tostarp inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu un attīstību. Latvijā patlaban darbojas ap 320 jaunuzņēmumu.
Foto: Pixabay
