Piespriež trīs gadus cietumā neprecīza nodokļu aprēķina dēļ
Trīs gadus pēc notiesājoša sprieduma Augstākās tiesas (AT) Tiesu palāta apelācijas kārtībā atsākusi skatīt lietu, kurā pirmoreiz Latvijā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas notiesātais sodīts ar reālu brīvības atņemšanu.
Arturam Krastiņam tiesa savulaik piesprieda piecus gadus cietumā un tiesas zālē uzlika roku dzelžus, taču spriedums tika pieņemts, balstoties uz nepilnīgiem pierādījumiem. Savukārt nodokļu aprēķina pārskats, kas ir viens no galvenajiem pierādījumiem, veikts pēc selektīvi izvēlētiem materiāliem, norāda aizstāvība. Pēc trim cietumā pavadītiem gadiem A. Krastiņš beidzot atbrīvots, un tiesa norīkojusi atkārtotu grāmatvedības pārbaudi.
Pēc apsūdzības uzturētāju uzskata, A. Krastiņš bija iesaistīts divu fiktīvu firmu – SIA BB Transmet un SIA Selonika – dibināšanā un vēlāk ar tām veica fiktīvus darījumus, kas saistīti ar mežu izstrādi. Noziedzīgās darbības rezultātā minētās firmas valstij nodokļos nav samaksājušas nepilnus 70 000 latu, uzskata prokurors Viktors Ratniks.
Notiesātā aizstāve Jekaterina Barere iebildumos norāda, ka lielākā daļa pirmstiesas izmeklēšanas laikā savākto materiālu lietai tika pievienoti pēc veiktā nodokļu aprēķina, taču nedz prokurors, nedz pirmās instances tiesa jauniegūtos dokumentus nav pārbaudījuši. Tikai apelācijas instances tiesas otrā sēdē prokurors pārliecinājies par to, ka uzrādīto apsūdzību nepieciešams grozīt. Prokurora
V. Ratnika paviršā attieksme bija vērojama arī AT Tiesu palātas sēdē, kur viņš no tiesas priekšsēdētāja saņēma piezīmi, ka uz lietas izskatīšanu ieradies nesagatavojies. Proti, prokurors pārmeta aizstāvei, ka viņa neievēro procesuālās darbības, taču tiesnesis secināja, ka viņš vienkārši nebija iepazinies ar lietas materiāliem. Tomēr tas neliedza V. Ratnikam uzstāt, ka A. Krastiņš joprojām jāpatur apcietinājumā.
Lieciniece Evija Milonova – Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbiniece, kura bija veikusi nodokļu aprēķinu A. Skrastiņa pārstāvētajām firmām, tiesā norādīja, ka aprēķins veikts, balstoties uz dokumentiem, kurus viņai piegādāja finanšu policija, kā arī izmantojot VID datu bāzi. Viņa liecināja, ka papildu dokumenti – līgumi gan ar mežniecībām, gan privātpersonām, kas apliecina, ka A. Krastiņa pārstāvētās firmas patiesi nodarbojās ar saimniecisko darbību, nevis to imitēja, sākotnējā nodokļu aprēķinā nebija pieejami. Lieciniece arī norādīja, ka jaunie dokumenti varētu ietekmēt galējo rezultātu. Tāpēc aizstāve J. Barere izteica lūgumu tiesai veikt jaunu nodokļu aprēķinu, tikai šoreiz ņemt vērā arī iesniegtos papildu materiālus, kuri uzņēmumu darbību iezīmē konkrētāk, nevis kā sākotnēji – ar selektīvi atlasītiem dokumentiem. Tiesa lūgumu apmierināja un atcēla arī drošības līdzekli – apcietinājumu.
A. Krastiņš bija vienīgais cilvēks Latvijā, kurš par nodokļu nemaksāšanu izcieta reālu cietumsodu, turklāt nebija saņēmis galējo spriedumu. Sākotnēji A. Krastiņš sēdēja divvietīgajā kamerā kopā ar vīrieti, kurš reibumā nogalinājis paziņu. Rītos pa sienām tecējis ūdens – telpā agrāk turēti uz nāvi notiesātie. Tagad apstākļi ir civilizētāki. «Tomēr tur ir nepārtraukts caurvējš, Arturam visu laiku sāp galva. Metas augoņi, jo trūkst vitamīnu,» iepriekš Neatkarīgajai stāstīja A. Krastiņa māte.
