Pētījums: Sabiedrībai trūkst zināšanu par saldinātāju nozīmi ikdienas uzturā
Šodien, 3. novembrī, tika prezentēts Rīgas Stradiņa universitātes Rezidentūras studiju fakultātes veidotais pētījums “Saldinātāju un saldināto dzērienu patēriņa tendences un to iespējamā ietekme uz veselību”, kura mērķis ir izpētīt šī brīža tendences jauniešu vidū saldinātāju un saldinātu dzērienu lietošanā, kā arī analizēt to lietošanas ietekmi uz veselību. Pētījums tika prezentēts sadarbībā ar Latvijas Diabēta centru, atklājot diabēta mēnesi.
Neveselīga uztura un nepietiekamu fizisko aktivitāšu rezultātā pasaulē un arī Latvijā pieaug gan aptaukošanās rādītāji, gan iedzīvotāju saslimstība ar diabētu. Viens no uztura ieteikumiem ir samazināt ar cukuru bagātīgu ēdienu lietošanu, tādēļ pēdējā laikā arvien pieaug bezcukura saldinātāju izmantošana pārtikas produktos. Saldinātāju galvenā atšķirība no cukura ir neesošais vai mazais kaloriju saturs, kas ir piemērots uzturam, kur nepieciešams uzņemt zemu ogļhidrātu skaitu. Veiktais pētījums uzrāda ka jauniešu vidū saldinātāju atpazīstamība ir zema un saldinātājus apzināti ir izmantojuši vien 12% respondentu vecuma grupā no 19-30 gadiem. Nepieciešams ņemt vērā, ka saldinātāju dažādības dēļ sabiedrība pat nenojauš par to patēriņa apjomu uzturā, tāpēc pētnieki rosina aktualizēt sabiedrības izglītošanas nepieciešamību jautājumos par saldinātāju lietošanu.
Pētījumā tika secināts, ka 19-30 gadu vecuma grupā aptaukošanās novērota 21% jauniešu, un tieši jaunieši ar virssvaru ikdienā vairāk patērē saldinātos dzērienus. 25% no pētījuma dalībniekiem ikdienā izdzer 500ml un vairāk saldināto dzērienu, no kuriem vispopulārākā izvēle ir augļu sulas, ko patērē vairāk nekā trešdaļa respondentu. Statistika parāda, ka cilvēki ar virssvaru vairāk piedomā pie saldinātāju izmantošanas. Analizējot respondentu uztura paradumus pēc Veselības ministrijas veselīga uztura rekomendācijām, pieaugušajiem ir noteiktas 5 augļu un dārzeņu porcijas dienā. Veiktajā aptaujā tikai 32.67% pieaugušo lieto pietiekami daudz augļu un dārzeņu.
“Redzot tendences, kas saistītas ar iedzīvotāju aptaukošanos, arvien vairāk nepieciešams vērst uzmanību uz veselīgāku uzturu, tāpēc vēlējāmies apskatīt saldinātājus kā iespējamo cukura alternatīvu. Analizējot rezultātus redzam, ka pieaugot vecumam pieaug arī neveselīgo paradumu un virssvara problēmas, tāpēc svarīgi ir izglītot arī pieaugušos, kas var būt atbildīgi par saviem bērniem un viņu uztura paradumiem. Latvijā pašlaik trūkst pietiekamu pētījumu, kā arī sabiedrības izpratnes par saldinātājiem, kā arī vispārējo cukura patēriņu iedzīvotāju vidū,” norāda pētījuma vadītāja, RSU profesore un Rezidentūras studiju fakultātes dekāne Ilze Grope.
“Mums, diabēta pacientiem, būtu ļoti svarīgi saprast, ka aizstāt cukuru ar saldinātājiem ir droši mūsu veselībai, jo katru reizi, kad varam izvairīties no ogļhidrātu uzņemšanas, mums, gluži vienkārši, nav jāveic injekcijas, attiecīgi, samazinās iespēja kļūdīties ar ievadītā insulīna devu, kas, savukārt, samazina hipoglikēmijas vai hiperglikēmijas risku. Mēs ļoti atbalstām nepieciešamību izglītot sabiedrību par saldinātājiem un to lietošanu,” min Latvijas Diabēta centra vadītāja Krista Teivāne.
Pētījuma prezentācijā Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijā Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa akcentēja, ka “Veselības ministrija arī savos pētījumos redz līdzīgas tendences, kas norāda, ka patiesi pastāv problēma, kas saistīta ar cukura patēriņu, tāpēc ir svarīgi sniegt iedzīvotājiem papildu informāciju par saldinātāju lietošanas iespējām. Mēs redzam, ka vairāki cukura patēriņa ierobežošanas pasākumi ir nesuši rezultātus un tagad arī strādājam ar pārtikas nozari, veidojot sadarbības memorandu par produktu reformulācijas nepieciešamību, samazinot pievienotā cukura, sāls un piesātināto taukskābju īpatsvaru pārtikas produktos.”
