Pedagogu kvalitātes pakāpes – “ugunslīnijā”
Pedagogu arodbiedrība ir nosūtījusi visām politiskajām partijām pieteikumu Satversmes tiesai, lūdzot to parakstīt vismaz 20 deputātiem, lai varētu iesniegt. Pieteikumā prasīts atjaunot skolotāju kvalitātes pakāpes. Šobrīd daļa skolotāju nevar iegūt piemaksas par savu darbu, bet daļa saņem mazākas, jo tās aprēķina pēc kontaktstundu skaita, nevis visa darba apjoma.
NRA.lv atgādina, ka iepriekšējā kārtība ieviesta 2012. gadā, paredzot, ka pedagogam ik pēc pieciem gadiem jāiziet atkārtota izvērtēšana. Toreiz bija iespēja iegūt piecas pakāpes. Tiesa, tikai trīs augstākās varēja saņemt piemaksu – visvairāk tieši ceturtā un piektā. Pirmās divas nesaņēma neko, tikai nosaukumu. Pērn Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izlēma mainīt līdzšinējo kārtību un iesaldēja tālāku pakāpju piešķiršanu. Līdz ar to daudzi pedagogi nevarēja uz tām pieteikties, bet daudziem, kas saņēmuši, ienākumi saruka (ceturtās un piektās pakāpes ieguvējiem pat ievērojami), jo piemaksas piešķīra pēc kontaktstundu skaita, nevis visa darba apjoma.
Līdz šā gadam martam IZM sola izstrādāt jaunu kārtību, pārejot no piecām uz trijām pakāpēm. (Nozarēs strādājošie gan pauž šaubas, vai tik ātri to izdosies izdarīt.) Noteikumi stāsies spēkā no jaunā mācību gada sākuma. Pašlaik darba grupa strādā, lai izveidotu jauno sistēmu. Paredzēts, ka pirmo kvalitātes pakāpi piešķirs izglītības iestāde, saskaņojot ar savu pašvaldību, otro piešķirs pašvaldība, saskaņojot ar IZM, bet trešo pedagogs saņems no IZM. Solīts, ka ne tikai augstāko, bet visu pakāpju ieguvēji saņems piemaksas.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga norāda, ka pedagogi kopumā atbalsta šādu pieeju, jo tā ir loģiskāka nekā iepriekšējā, jo kāda jēga kvalitātes pakāpei, ja par to nemaksā. Taču nozarē strādājošos neapmierina tas, ka noteikumi mainīti spēles gaitā, proti, kamēr nebija beidzies iepriekšējās sistēmas laiks, jo Ministru kabineta noteikumi noteica, ka pakāpes varēs iegūt līdz 2018. gadam. Savukārt Izglītības likums šo periodu noteica īsāku, līdz ar to notika nepamatots pārrāvums un daudzi nevarēja pieteikties uz pakāpju iegūšanu. I. Vanaga uzsver, ka tas liecina par nedemokrātisku lēmumu pieņemšanu: MK noteikumi saka vienu, bet likums – citu. Tāpēc LIZDA nolēma vērsties Satversmes tiesā (šādu soli atbalstīja vairāk nekā 100 pedagogu), uzsverot, ka pārkāpts tiesiskās paļāvības un vienlīdzības princips. Nereaģēt uz to nozīmē zināmā mērā radīt augsni tiesiskajam nihilismam, uzskata LIZDA priekšsēdētāja.
Arodbiedrība kā juridiska organizācija nav tiesīga iesniegt pieteikumu konstitucionālajā tiesā, tāpēc tā vērsās pie Saeimas visām politiskajām partijām, lūdzot to atbalstīt un parakstīt dokumentu vismaz 20 deputātiem. Jo tomēr lēmējvara ir tā, kas apstiprina likumus, arī izglītības, teic I. Vanaga, atzīstot, ka uz īpašu koalīcijas partiju atbalstu necerot, taču opozīcija varētu arī atbalstīt.
Savukārt izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis jau paudis neizpratni par arodbiedrības aktivitātēm, aicinot to vairāk diskutēt, nevis izmantot opozīcijas metodes.
Aisma Orupe
Foto:padrinan/https://pixabay.com/en/users/padrinan-1694659//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
