Pedagogu algu reforma atkal pa bremzēm
Pedagogu algu reforma atkal nonākusi «šaurā bezizejā», jo nozares arodbiedrībai un Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) nav izdevies panākt vienošanos attiecībā uz jauno darba samaksas aprēķināšanas kārtību.
Mēnesi ilgušās streika izlīgšanas komisijas darbs beidzies bez rezultāta – puses nolēmušas atlikt jaunā modeļa ieviešanu. Komisija nenoteiktu laiku turpinās darbu pie tā izstrādes, līdz 7. decembrim pilnveidojot līdzšinējo darba samaksas aprēķināšanas kārtību. «Pēc sarunām ar sociālajiem partneriem un ieinteresētajām pusēm, respektējot iesaistīto ļoti atšķirīgās un nereti pretrunīgās pieredzes un vēlmes, IZM mēneša laikā piedāvās izmaiņas valsts mērķdotācijas pedagogu atalgojumam sadales kārtībā,» NRA.lv skaidroja IZM pārstāve Ilze Salna.
IZM gan pastāv uz to, ka reformas nevajadzētu «bezgalīgi vilkt» un tās būtu ieviešamas no 2016. gada 1. septembra, šim mērķim četriem mēnešiem paredzot papildu finansējumu deviņu miljonu eiro apmērā, kuri rezervēti valsts budžeta projektā. Savukārt 2017. gadam – tie būtu 27 miljoni eiro.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), ņemot vērā sarunu rezultātus, šobrīd vēl nevar atbildēt, vai tas novedīs pie pedagogu streika. Šobrīd tiekot apkopoti reģionālo nodaļu viedokļi, un, visticamāk, ka lēmums par protesta akcijām tiks pieņemts 11. novembrī, kad plānota arodbiedrības padomes ārkārtas sanāksme.
Attiecībā uz IZM iebildumiem, ka LIZDA veiktie aprēķini par jaunā modeļa ietekmi uz vidējo algu ir nekorekti, arodbiedrība uzskata, ka tie diezgan precīzi atspoguļo vidējās darba samaksas izmaiņas skolās. Pēc šo datu publicēšanas LIZDA no vairākām novadu pašvaldībām saņēmusi apstiprinošus aprēķinus ar reālo procentuālo zaudējumu skolās, piemēram, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā ir 37,08% skolotāju, kuriem būtiski samazinātos alga pēc modeļa ieviešanas, Āgenskalna Valsts ģimnāzijā – 87,14%, Rīgas Avotu pamatskolā – 13,14%. Savukārt Rīgas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs piecu līdz sešu gadu veco bērnu grupā alga saruktu par 332,512 likmēm jeb 238 077 eiro apmērā. Šobrīd izskatoties, ka IZM pārstāvji paši esot apmulsuši skaitļos un formulās. Par to liecinot dažādie algu un slodzes aprēķināšanas principi, kurus arodbiedrība saņem no ministrijas, – ir bijuši gadījumi, kad izmantotā formula būtiski atšķiras no iepriekš modelī iestrādātās. LIZDA par nesaprotamu un nekorektu rīcību uzskata arī ministrijas nesen publicēto informāciju par pedagogu skaitu 2015./2016. mācību gadā un vidējo atalgojumu, tajā ieskaitot arī pašvaldību un privāto finansējumu. Daudz korektāka rīcība būtu, ja IZM pēc tarifikācijas datiem aplēstu vidējo algu par vidējo slodzi no valsts mērķdotācijas, jo tad būtu skaidrs, par kādu slodzi skolotājs saņem norādīto algu. Tāpat neesot korekti aprēķinos iekļaut visus pedagogus – tātad arī direktorus, direktoru vietniekus, kuriem ir atšķirīgi pienākumi un algu aprēķināšanas principi.
Aisma Orupe
