autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Pedagogu algu modelis joprojām pliks

foyo

Jaunais pedagogu algu modelis drīzumā ieraudzīs dienasgaismu: tuvākajās nedēļās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātie noteikumi nonāks valdības sēdē. Visticamāk, tie stāsies spēkā 2016. gada 1. septembrī, taču – vai un kāda summa to ieviešanai tiks paredzēta, joprojām nav zināms.

Sociālie partneri nav apmierināti ar pašreizējo versiju. «Uzskatām, ka tas ir apjomīgs ilgtermiņa dokuments, kas jāizstrādā rūpīgi, ņemot vērā mūsu iebildumus un priekšlikumus,» pārliecību pauž Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure, piebilstot, ka nekad nevarot būt drošs par to, vai gala variantā būs ietverts tas, par ko vienojušās puses. Jo līdz šim – arī pēdējā variantā, ko atsūtījusi IZM, esot robi un neskaidrības. LPS esot savus iebildumus iesniegusi un gaidot atbildi no ministrijas.

Arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība norāda, ka no savām prasībām neatkāpjoties. Uz to gan IZM vienmēr atbildot, ka to ieviešanai trūkstot finansējuma. «Nesaprotam, kāpēc modelis ir jāpiedzen pie konkrētas summas, kāpēc nevar būt otrādi. Ja arī to uzreiz nevar īstenot, tad var tam paredzēt termiņus, kad to ir plānots izdarīt – ar konkrētu finansējuma kāpinājumu,» uzsver LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga. Arī pēdējo – nu jau septīto versiju – pārlūkojot, nācies kārtējo reizi pārliecināties, ka koeficienti un procenti parādās citi nekā iepriekš. Diemžēl tikai šajā dokumentā pamanīti robi, piemēram, augstākajā izglītībā strādājošajiem paredzētais plānais maizes rieciens. Zemākā alga lektoram: 602 eiro uz papīra, bet asistentam – 481 eiro. Apmēram tikpat plānots maksāt pirmsskolas audzinātājam – 600 eiro. I. Vanaga domā, ka darbs pie modeļa ir tikai puse paveiktā, noteikti kopā ar sociālajiem partneriem būtu jāstrādā arī pie kvalitātes jautājumiem (skolotāju kvalitātes pakāpēm un monitoringa) un skolu optimizācijas. Kas attiecas arī uz mazajām skolām – šobrīd netiek plānots koeficients par labu tām. «Jaunajos MK noteikumos nav nekādu atbalsta mehānismu mazajām skolām. Bet tad tas skaidri un gaiši jāpasaka – valsts tās dotēs vai ne, vai tas joprojām paliek uz pašvaldību pleciem,» NRA.lv teic I. Vanaga.

Par trim miljoniem eiro, kas šogad tika plānoti modeļa ieviešanai, neko nezina teikt ne LIZDA, ne LPS, arī IZM ir visai izvairīga. Vispirms esot jāsagaida jauno noteikumu apstiprināšana valdības sēdē, pēc tam jau varēs runāt par nākamā gada budžetu un arī nepieciešamajām summām, skaidro IZM pārstāve Modra Jansone.

Aisma Orupe

Pievienot komentāru