Partiju reklāmas diletantiskas – tomēr efektīvas
Diletantiskas un nepārdomātas – tā sava aroda meistari vērtē partiju priekšvēlēšanu kampaņas. Tomēr arī tādas šīs reklāmas paveicot savu darbu – groza vēlētāju prātus to radītājiem tīkamā virzienā.
Priekšvēlēšanu aģitācijas periods, kurā tiek uzskaitīti partiju tēriņi reklāmas kampaņai, Eiropas Parlamenta vēlēšanām sākās jau 25. janvārī. Perioda sākumā tikai daži politiskie spēki aktīvi sāka kampaņu, piemēram, Latvijas attīstībai. Lielākā daļa, piemēram, Vienotība un Zaļo un zemnieku savienība, pietaupīja spēkus, lai ar uzbrukumu visās frontēs savu vēlētāju iekarotu aģitācijas perioda pēdējās nedēļās. Neraugoties uz to, vismaz divas partijas desmit dienas pirms vēlēšanām bija jau tuvu ar likumu atvēlētā maciņa (317,2 tūkstoši eiro) dibenam, raksta NRA.lv.
Par spīti vērā ņemamajiem budžetiem, ceļmalās un ielās vērojamie kampaņu elementi liek kritiski vērtēt partiju iztērēto līdzekļu lietderības koeficientu, uzskata Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāne Inta Brikše. «Mani ļoti pārsteidz vides reklāmas. Manuprāt, nevienai partijai nav pārdomātas stratēģijas šajā jomā,» saka I. Brikše.
Viņa norāda, ka vides reklāmas lielākajai daļai vēlēšanās startējošo partiju izvietotas neapdomīgi. Piemēram, uz Jūrmalas šosejas, kur ar savu ietekmi Eiropas Savienībā izrādās Vienotība, cilvēks nemaz nevarot izlasīt plakātu vēstījumu, jo reklāmai tas patraucas garām ar ātrumu vismaz 90 kilometru stundā. Turklāt vienā reklāmas stendā ielikti vairāki plakāti, kuri mainoties to izlasīšanu un vēstījuma uztveršanu sarežģī vēl vairāk. Savukārt Eiropas miljonus Latvijas kultūrai sološā veidojuma Latvijas attīstībai lokomotīves Andreja Žagara tēls Gustava Zemgala gatves un Brīvības ielas krustojumā rīdziniekus uzlūko tik bieži, ka liekas jau uzmācīgi un var panākt iecerētajam pretēju efektu.
Komunikācijas speciāliste priekšvēlēšanu kampaņas kopumā dēvē par «ļoti, ļoti» garlaicīgām, galvenā to problēma esot tāda, ka partijas nekoncentrējas uz Eiropas Savienību un tās parlamentu, bet gan gatavojas Saeimas vēlēšanām šajā rudenī.
«Neapšaubāmi! Šie politiskie tehnologi rīkojas diezgan diletantiski, jo ar savām reklāmām sabiedrībā formē noturīgu pretestību pret šo procesu,» ir pārliecināta sociālpsiholoģe Laila Girsova.
Viņa apšauba, vai pirms reklāmas kampaņu palaišanas tautā veikti monitoringa grupu vērtējumi, jo pašreizējās kampaņas esot pārāk uzmācīgas, patētiskas un saldas. «Gribas uzbērt piparus un apsmērēt ar sinepēm,» vērtējot reklāmu saturu, saka psiholoģe.
Arī reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks, piebilstot, ka aizrauties ar politisko reklāmu vērtēšanu nevarot, jo netīk kritizēt kolēģus, turklāt arī pats «zināmā mērā» šajos procesos iesaistījies, nav pārāk augstās domās par partiju mēģinājumiem vēlētāju zvejošanā.
«Kopumā man šķiet, ka šī ir vairāk tāda fotošopa kampaņa, kur Žagars pēc di Kaprio izskatās, bet Grigule [Iveta, Zaļo un zemnieku savienība] – pēc Baibas Brokas [Nacionālā apvienība],» saka Ē. Stendzenieks.
Reklāmas saturu un formu pārāk nekritizē bukmeikeri. Kaut arī savos aprēķinos kā vienu no vienādojuma elementiem reklāmas tie neiekļauj, šaubu par reklāmu iedarbību viņiem nav. «Partiju reitingi pierāda, ka cilvēki uzķeras uz reklāmām, un to pierāda ZZS reitinga straujais kāpums pēc tam, kad sākās intensīva kampaņa,» saka totalizatora viensviens.lv vadītājs Arvīds Rasa.
