«Parex bankas» aktīvu iegāde esot neizdevīga
«Parex bankas» padomes priekšsēdētājs Juris Jākobsons esot piekritis, ka šobrīd un arī tuvākajā laikā banku vēl neesot un nebūšot izdevīgi pārdot investoriem zemās aktīvu vērtības dēļ, vēstī laikraksts «Dienas Bizness».
Kā viena no iespējām, kā atgūt kredītus un valsts noguldījumus, laikraksts min pārdot nekustamos īpašumus, kas bija kā ķīla kredītam. Valsts naudas atgūšana ir atkarīga no Latvijas ekonomikas atkopšanās, kas veicinātu arī nekustamā īpašuma vērtības pieaugumu, raksta portāls Apollo.lv
Arī premjers Valdis Dombrovskis (JL) atzīst, ka banku, kas pēc restrukturizācijas paliek kā banka ar atsevišķu licenci, būtu šobrīd neizdevīgi pārdot. «Risinājumu bankas aktīvi balstīti uz nekustamiem īpašumiem, un tā kā nekutamā īpašuma tirgus, kurā, lai gan sākusies dzīvība, bet vēl zemā līmenī, protams, objektīvu iemeslu dēļ, risinājumu banku šobrīd pārdot būtu neizdevīgi. Kad nekustamo īpašumu tirgus sāks atkopties un būs lielāka investoru interese, tad arī pārdošanas cena varētu būt labāka,» stāsta Dombrovskis.
«Parex bankā», kurā 90% aktīvu veidošot nedrošie kredīti, neesot plānots un nebūšot nepieciešams kapitalizēt daļu bankā esošos valsts noguldījumus, kuru apjoms risinājumu bankā pēc restrukturizācijas būšot aptuveni 450 miljoni latu. Padomes priekšsēdētājs esot pārliecināts, ka banka būšot kapitalizēta vismaz četrus gadus. Uz DB jautājumu, vai uzkrājumu apjoms pieaugs un tādējādi neapēdīs bankas kapitālu un banka nebūs spējīga izpildīt kapitāla pietiekamības rādītājus, viņš esot pieļāvis, ka bankai, kas nenodarbošoties ne ar ko citu, kā vien atgūšot kredītus, lai segtu valsts noguldījumus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija varētu atvieglot kapitāla prasības normu. Viņš esot atklājis, ka balsoties uz pašreizējām prognozēm, risinājumu bankā kapitāla pietiekama atbildīšot 8% prasībai.
Jākobsons arī esot norādījis, ka «Parex banku» uzreiz neveidojot kā aktīvu pārvaldes fondu, jo tam šobrīd neesot redzamas lietderības. Padomes priekšsēdētājs esot atzinis, ka, ja investori izteikšot izdevīgumu piedāvājumu, tad valsts varētu no risinājumu bankas nodalīt konkrētus aktīvus atsevišķā fondā un to attiecīgi pārdot investoriem.
DB informē, ka pēc valsts noguldījumu atmaksas un norēķiniem ar citiem kreditoriem, paliktu maza banka ar licenci, kuru varētu kādam pārdot.
Patlaban investori paši par atsevišķiem aktīviem izrādot interesi un valstij tie nemaz neesot jāmeklē, stāsta Jākobsons. Viņš arī piebilda, ka līdzšinējie piedāvājumi, tostarp arī no ASV investīciju bankas «Morgan Stanely», neesot bijuši izdevīgi valstij.
Jautāts, vai bankas vadītāja atalgojums (% no atgūtās vērtības) būšot atkarīgs no aktīvu atgūšanas rezultātiem, viņš esot piekritis, ka tas būtu loģiski, tomēr piebildis, ka pašreiz konkrēti par vadītāja sistēmu neesot lemts.
Kā raksta DB, valsts mērķis esot atgūt pēc iespējas vairāk valsts ieguldītos līdzekļus bankas pamatkapitālā pēc bankas pārņemšanas. Zaudējumi būšot niecīgi, gadījumā ja arī valsts ko zaudētu Parex bankā, norāda «Parex bankas» padomes priekšsēdētājs.
