Parādnieku saldēšana nelīdz
Latvijā pamazām sākas apkures sezona, un kopumā nebūs daudz ēku, kurās parādu dēļ iedzīvotāji ziemu pārlaidīs aukstās telpās. Iedzīvotāji sākuši norēķināties par saviem apkures parādiem, un tas varētu liecināt, ka tikai tagad iedzīvotāji sāk attapties no krīzes un Latvijas veiksmes stāsts bijis pasludināts par ātru, uzskata SIA Jēkabpils siltums valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Karpenko.
SIA Jēkabpils siltums klientu parāds par siltumenerģijas piegādi apkures sezonas sākumā bija vairāk nekā 2,34 miljoni eiro, savukārt Daugavpilī (dati uz 1. septembri) patērētāju parāds saruka par 200 000 eiro. Iedzīvotāju parāds par visiem komunālajiem pakalpojumiem (ne tikai apkuri) Rīgā pašvaldības namu apsaimniekošanas uzņēmumam Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) šā gada otrā ceturkšņa beigās bija 29 miljoni eiro.
Pēdējos gados ir mainījušās pret parādniekiem vērstās ēku pārvaldnieku, apsaimniekotāju un siltumapgādes uzņēmumu cīņas metodes. Jēkabpilī pārbaudīts, ka apkures parādnieku saldēšana nav efektīva. Iedarbīgāks līdzeklis ir brīdinājums par parāda piedziņu vai vēršanās tiesā. «Mēs brīdinām un, ja parādnieks nereaģē, vēršamies pie apsaimniekotāja, lai sūdz tiesā. Protams, ja vairāk nekā 1000 dzīvokļu ir parādā, visus vienlaikus tiesā nevar nodot, bet principā tiesas ļoti palīdz,» saka A. Karpenko. Tiesvedība tiek uzsākta arī citās pašvaldībās, vienlaikus izmantojot vēl citus «burkānus». RNP parāda apmaksātājiem piedāvā dzēst kavējuma naudu, un daudzi dzīvokļu īpašnieki izmanto šo akciju. Šogad tā ilgst līdz 9. oktobrim. Līdzīgi Daugavpils domes uzdevumā rīkojas a/s Daugavpils siltumtīkli. Tie iedzīvotāji, kuriem uz apkures sezonas sākumu nav parādu par patērēto siltumenerģiju, varēs apmaksāt lielos rēķinus par visaukstāko mēnesi līdz apkures sezonas beigām, nepiemērojot soda sankcijas, bet tiem, kuri slēgs vienošanos par parāda dzēšanu, vienošanās darbības termiņš ir pagarināts no trim uz četriem gadiem.
Iestājoties rudenim, apkuri vispirms pieslēdz pašvaldību un valsts iestāžu ēkām – bērnudārziem, skolām, slimnīcām, sociālās aprūpes iestādēm, salīdzinoši maz dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku ir pieņēmuši lēmumu, ka vēlas sākt ēkas sildīšanu. Apkures sezona sākas, atsaucoties uz iedzīvotāju pieprasījumu – dzīvokļu īpašumu kopīpašnieki raksta iesniegumu mājas pārvaldniekam ar lūgumu sākt apkures sezonu, tas – informē siltumapgādes uzņēmumu. Taču mājām ar lielu apkures parādu apkuri pieslēgt nesteidz, pat ja saņemts šāds iesniegums. Tādām ēkām apkuri nepieslēdz agrāk, kā uzsāk apkuri visā pilsētā, norāda RNP pārstāve Santa Vaļuma. «Apsaimniekotājam lūdzam ņemt vērā mājas parādu apjomu, bet ja māju ilgāk nepieslēdz apkurei un ātrāk atslēdz, efekta tomēr nav,» atzīst A. Karpenko no Jēkabpils.
Tuvākajās dienās apkure Rīgā tiks pakāpeniski pieslēgta RNP pārvaldītajām ēkām. Lai gan vairs nav spēkā normatīvs, ka centralizēti sāk kurināt, ja trīs dienas pēc kārtas ārgaisa temperatūra nepārsniedz astoņus grādus, tā notiek joprojām. Tomēr esot iedzīvotāji, kuri izvēlas apkuri pieslēgt tikai decembrī, izbrīnu neslēpj S. Vaļuma. Rīgas siltums informē NRA.lv, ka otrdien apkure pieslēgta 13,4 procentiem klientu (1032 ēku), to skaitā ir 364 dzīvojamās mājas, 341 nedzīvojamais fonds (biroji, iestādes), 264 ārstniecības un 63 izglītības iestādes. Jēkabpilī kopš pagājušās nedēļas apkuri pakāpeniski pieslēdz skolām, bērnudārziem, patversmei un citām pašvaldību mājām, bet pavisam maz vēlmi pēc apkures izteikuši kooperatīvo un pašvaldību dzīvojamo māju iedzīvotāji. Jēkabpilī apkures sezonas uzsākšana atstāta kopīpašnieku ziņā.
Antra Gabre
Foto:Unsplash//https://pixabay.com/en/users/Unsplash-242387//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
