Otrs mēģinājums Vējonim veiksmīgs
Izgaismojot ideoloģiju saskares punktus, Nacionālā apvienība un Jaunā konservatīvā partija ceturtdien balsoja pret Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ieceri, ar kuru iecerēts pārtraukt piešķirt nepilsoņa statusu jaundzimušajiem bērniem. Abu partiju balsu gan nepietika, lai prezidenta priekšlikumu noraidītu, raksta NRA.lv.
Saeimas balsojumā ceturtdien pret R. Vējoņa iniciatīvu nobalsoja 28 deputāti, bet ar 61 atbalstošu balsi pietika, lai priekšlikums tiktu nodots izskatīšanai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu un Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijās.
Prezidenta iniciatīva paredz vairs nepiešķirt nepilsoņa statusu bērniem, kuri dzimuši Latvijā pēc 2020. gada 1. janvāra. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka tā pieņemšana veicinās saliedētas un uz Latvijas tautas kopīgajām vērtībām balstītas Latvijas sabiedrības turpmāku attīstību.
Valsts prezidents vēlas par Latvijas pilsoņiem atzīt pēc 2020. gada 1. janvāra dzimušos bērnus, kuriem saskaņā ar likuma Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības attiecīgo normu būtu tiesības uz nepilsoņu statusu. Bērns tiktu atzīts par Latvijas pilsoni, ja vien bērna vecāki nebūtu vienojušies par citas valsts pilsonības piešķiršanu bērnam un bērns nebūtu citas valsts pilsonis.
Priekšlikums ir līdzīgs Vējoņa iepriekš 12. Saeimā virzītajai iniciatīvai, precizējot tās pamatojumu. Valsts prezidents iepriekš skaidrojis, ka iniciatīvu iesniedz atkārtoti, ar cerību, ka jaunais parlaments domās citādi, uzsverot, ka ir jāpieliek punkts šim jautājumam.
Kā jau bija gaidāms, pret prezidenta iniciatīvu Saeimā uzstājās Nacionālā apvienība, kuras viedokli no tribīnes pauda Aleksandrs Kiršteins. Līdz šim apvienība savus argumentus balstīja tajā, ka jau tagad nepilsoņiem, piedzimstot bērnam, vienam vecākam atliek tikai ievilkt formulārā ķeksīti un jaundzimušais kļūs par pilntiesīgu Latvijas Republikas pilsoni. Savukārt automātiska pilsonības piešķiršana varētu radīt situāciju, ka Latvijai nedraudzīgā nepilsoņu ģimenē, kas nav uzskatījusi par nepieciešamu iekļauties sabiedrībā un naturalizēties, tiek izaudzināts valstij nelojāls pilsonis.
Šoreiz A. Kiršteins apvienības argumentāciju nedaudz pietuvināja farsam. «Šis likums rupji ignorē vecāku tiesības (..) Kāpēc mēs gribam atņemt tiem, kuri nodarbojas ar uzņēmējdarbību, priekšrocības attiecībā braucieniem uz Krieviju? (..) Daudzi varbūt, un viņiem ir tiesības, svin 9. maiju, un viņiem ir riebums dzīvot mazās valstīs, kur liktenis viņus ir ienesis šajā svešajā ģeopolitiskajā telpā, un viņi saviem bērniem saka: pacietīsimies, gan jau Krievijas impērija atjaunosies, un tad jūs būsiet par lielās, nedalāmās impērijas pilsoņiem,» apelēdams pie nepilsoņu hipotētiskās vēlmes par katru cenu saglabāt šo statusu un vērsdamies pie kaismīgākajiem likumprojekta aizstāvjiem Attīstībai/PAR! rindās, pauda deputāts.
Attīstībai/PAR! patiešām ir lielākā R. Vējoņa iniciatīvas aizstāve, kura vēlas panākt vēl plašāku vēršanos pret nepilsoņu institūciju kā tādu. To savā uzrunā Saeimā apliecināja arī partijas Saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts. «Mēs uzskatām, ka jāiet solis tālāk (..) Atbildīgajā komisijā aicināsim domāt un diskutēt, un svērt, ka varbūt tomēr šī nepilsonības atcelšana būtu jāattiecina uz plašāku bērnu loku,» pauda politiķis.
Viņš paskaidroja, ka vecumā līdz 15 gadiem, kad persona pati vēl nevar pieņemt lēmumu par pilsonības iegūšanu, Latvijā ir 2933 bērni, kuriem saskaņā ar Attīstībai/PAR! redzējumu vajadzētu automātiski piešķirt Latvijas pilsonību.
«Vai šie bērni, ja viņi līdz 15 gadu vecumam kļūtu par Latvijas Republikas pilsoņiem un nevarētu vairs būt nepilsoņi, vai tas kaut ko mainītu Latvijas Republikas suverenitātes un valstiskuma izredzēs? Es domāju, pilnīgi neko. Tikai labā virzienā, tikai uzlabojot izredzes veidot saliedētāku sabiedrību, likvidēt vēsturisko situāciju, kur cilvēki kļuvuši par vēsturisku apstākļu un sadzīvisku šķēršļu ķīlniekiem. Šie bērni gandrīz visi ir ar spēcīgu saikni ar Latviju. Gandrīz visiem viņiem Latvija ir vienīgās mājas tagad un, cerams, arī nākotnē,» klāstīja D. Pavļuts.
Jānis Lasmanis
Foto: Saeimas kanceleja
