NVA direktore: Bezdarba pieaugums ir mērens
Bezdarbs audzis mēreni – darbu atrod ātrāk, intervijā Neatkarīgajai sacīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.
Kā zināms, reģistrētā bezdarba līmenis maija beigās, salīdzinot ar aprīli, sarucis par 0,3% – šobrīd tas ir 7,6%, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati.
Intervijā Simsone norādīja, ka lielākais jautājums ir par pieredzei un izglītībai atbilstoša darba iespējām, bet, ja salīdzina 2008. gada ekonomikas krīzi ar šo, tad bezdarba pieaugums tiešām ir mērens un situācija nav katastrofāla: “Bet jāņem vērā arī lielais dīkstāves pabalstu saņēmēju skaits, kas maijā bija ap 75 tūkstoši, kas ir vairāk nekā reģistrēto bezdarbnieku. Pēc operatīvās informācijas uz 1. jūniju, bezdarba līmenis ir 7,6% jeb nepilni 69 tūkstoši cilvēku. Ja nebūtu dīkstāves pabalstu un visi šie cilvēki būtu bez darba, tad rādītāji būtu pavisam citādi.”
“Jau pērn pēc pirmā pandēmijas viļņa bija pieņēmums, ka, dīkstāves pabalstiem beidzoties, ievērojami pieaugs reģistrētā bezdarba līmenis, bet tā nenotika. Ceram, ka šoreiz nebūs citādāk, bet daudz kas būs atkarīgs no tā, cik brīvi varēs strādāt ierobežojumu visvairāk skartajās nozarēs,” turpināja NVA vadītāja.
Viņa norādīja, ka nodarbinātības pieaugums arī būs lielā mērā atkarīgs no situācijas Latvijā un pasaulē, no ierobežojumu mazināšanas un tā, cik strauji darbību varēs atsākt visvairāk skartās nozares – viesmīlība, tūrisms, pasažieru pārvadājumi.
“Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, esam pa vidu. Esam līdzīgā situācijā ar Somiju, Īriju, Slovākiju, Zviedriju, kur bezdarba pieaugums bijis ļoti mērens, kamēr Francijā, Portugālē, Itālijā tas ir ļoti straujš. To lielā mērā nosaka gan ekonomikas struktūra, gan valsts atbalsta mehānismi. Igaunijā, piemēram, salīdzinājumā ar Latviju atbalsta pasākumi bija daudz pieticīgāki, arī Lietuvā. Latvijā vienubrīd dīkstāves pabalstu un apgrozāmo līdzekļu saņemšanai nebija ierobežojumu atkarībā no nozares, kritēriji bija visiem vienādi, visi varēja saņemt atbalstu, kas kaimiņvalstīs bija limitētāk,” sacīja Simsone.
Vaicāta, vai pēc ekonomikas atgūšanās Eiropā un robežu atvēršanas nav gaidāma kārtējā emigrācija un nav vilinājumi doties strādāt uz ārzemēm jau tagad, viņa atzina, ka ir ekonomisti, kas izsaka šādus pieņēmumus, bet dati neliecina par to, ka šobrīd būtu ļoti augsta interese par darba iespējām ārpus Latvijas.
