autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Noslēgusies galvaspilsētas atkritumu tirgus pārdale

Galvaspilsēta pašlaik ir netīra, piedrazota un slikti aprūpēta. Atkritumi mētājas, kur pagadās, un pie tā vainojama gan atlaistā pilsētas vadība, gan bezatbildīgi iedzīvotāji. No šīs nedēļas situācijai atkritumu apsaimniekošanas jomā vajadzētu sākt uzlaboties, jo Rīgas atkritumu saimniecības tirgus pārdale uzskatāma par pabeigtu, vēsta NRA.lv.

Galvenā atšķirība starp to, kā bija, un to, kā ir, skatāma atkritumu apsaimniekošanas zonu kartē. Atkritumu izvedēji paliek tie paši, kas pakalpojumu snieguši līdz šim, taču Rīgas pilsētas teritorija ir sadalīta četrās zonās, un katrs komersants atbildīgs par savu teritoriju. 1. un 2. zonā pakalpojuma sniedzējs ir SIA „Clean R”, 3. zonā – pilnsabiedrība „Lautus vide” un 4. zonā – SIA „Eco Baltia vide”.

Haosam pagalmos jāmazinās

Turpmāk vairs nebūs iespējama situācija, ka vienā un tai pašā ielā un kvartālā katrai mājai ir cits atkritumu izvedējs. Ka grafiki nav saskaņoti. Atkritumi tiek vadāti visas dienas garumā, piesārņojot vidi un pasliktinot iedzīvotāju komfortu. Būtiski, ka arī līgumi tiek pārslēgti. Iepriekš iedzīvotājiem bija dažādos laikos slēgti līgumi, attiecīgi tarifi atšķīrās – vienā mājā jāmaksā tik, otrā dubultā, lai gan atkritumu daudzums abām vienāds. Un daudziem iedzīvotājiem vispār nebija noslēgti līgumi. Sadzīves atkritumi tika mesti svešos konteineros, sabiedriskā transporta pieturvietu urnās vai pat izgāzti mežā. Tagad visiem iedzīvotājiem jābūt pārslēgtiem līgumiem, vienā zonā būs viena cena. Prasībās attiecībā uz atkritumu izvedēju mašīnām ierakstīts, ka jābūt vismaz EURO5 standarta dzinējiem. Mazāk izmešu. Tas nozīmē, ka situācijai kopumā vajadzētu uzlaboties.

Vairums līgumu pārslēgti

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments ziņo, ka jaunos līgumus jau noslēguši aptuveni 80% iedzīvotāju. Tas, pēc pašvaldības un atkritumu apsaimniekošanas operatoru domām, ir ļoti labs rādītājs, ņemot vērā ar koronavīrusu saistīto sarežģīto situāciju valstī. Tā kā daļa līgumu šobrīd atrodas vēl apstrādes procesā, tad gaidāms, ka tuvākajās dienās noslēgto līgumu skaits būtiski palielināsies. Sākotnēji operatori ieviesuši pagaidu izvešanas grafikus – pastāvīgie tikšot iedzīvotājiem piesūtīti līdz jūnija beigām, kad kļūs pilnībā skaidrs klientu daudzums un viņu vajadzības. Tiem iedzīvotājiem, kuru līgumi vēl ir apstrādes procesā, uzņēmumi piedāvā atkritumu izvešanu pagaidu kārtībā ar priekšapmaksu.

Ir jēga šķirot

Slēdzot līgumus, iedzīvotājiem ir iespēja izvēlēties sev piemērotāko atkritumu konteineru un nepieciešamo izvešanas biežumu atkarībā no īpašumā radītā atkritumu daudzuma. Ja atkritumu daudzums nav liels, tos iespējams nodot speciālos marķētos un apmaksātos maisos. Starp Rīgas pašvaldību un atkritumu apsaimniekotājiem noslēgtie līgumi paredz arī, ka divu gadu laikā Rīgā tiks izveidoti aptuveni 1050 dalīti vākto jeb šķiroto atkritumu savākšanas punkti. Arī privātmājas ar uzņēmumiem var vienoties par šķirošanas konteineru lietošanu.

Piemēram, ja saimnieks dzer daudz alus, ir jēga atšķirot stikla pudeles. Attiecīgi retāk izvest nešķirotos atkritumus un tādējādi samazināt kopējo maksu par atkritumu apsaimniekošanu. Par šķiroto atkritumu nodošanu – stiklu, papīru, metālu, plastmasu, nav jāmaksā.

Estētika – pašu rokās

Atkritumu apsaimniekošanas procesa neizbēgama sastāvdaļa ir atkritumu uzkrāšana konteineros. Sevišķi daudzdzīvokļu māju mikrorajonos konteineru laukumi ir degradēta vide, kas piesaista grauzējus, bezpajumtniekus, izplata netīrību un smakas.

Diemžēl cerēt, ka šo problēmu būs atrisinājusi tirgus pārdale, nav nekāda pamata. Atkritumu uzņēmumu pienākums ir tikai un vienīgi nodrošināt konteineru iztukšošanu. Bet rūpēties par vides sakoptību ir pašvaldības un pašu iedzīvotāju pienākums. Ja tiks atvēlēta nauda un pietiks entuziasma, konteinera laukumu var ierīkot kā nosegtu glītu šķūnīti. Tad skats ir estētisks un putni neizvazā atkritumus pa pagalmiem. Piemēram, Liepājā pašvaldība iedzīvotājiem palīdz risināt šo problēmu, līdzfinansējot atkritumu novietņu ierīkošanu. Rīgai vajadzētu sekot Liepājas paraugam, tikai vispirms jāsagaida jaunā pilsētas vadība, lai no tās varētu ko pieprasīt.

Ar ticību tīrai videi

Jāatgādina, ka neveiksmīgais Rīgas domes mēģinājums uzbūvēt galvaspilsētā teju mūžīgu atkritumu monopolu pērn cieta fiasko, un līdz ar šo plānu krita arī visa Rīgas dome. Pilsētas atkritumu saimniecībā tika izsludināta ārkārtējā situācija, lai gan nebija tā, ka atkritumu izvešana tiktu vispār apturēta. Vēlēšanas notiks 29. augustā, pašreiz pilsētu vada pagaidu administrācija, un gandarījumu par atkritumu saimniecības sakārtošanu pauž administrācijas vadītājs Edvīns Balševics:

„Šodien Rīga piedzīvo ievērojamas pārmaiņas – sāk darboties jauna sadzīves atkritumu apsaimniekošanas kārtība. Tā kopumā atrisina un sakārto pilsētas atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, kas līdz šim ir bijusi haotiska un necaurskatāma. Es ticu, ka šīs pārmaiņas spēs nodrošināt tīru un sakoptu vidi galvaspilsētā.”

Imants Vīksne

Pievienot komentāru