No 2020.gada nevarēs pārdot divlitreņu alu, lemj Saeima

No 2020.gada septembra Latvijas veikalos vairs nevarēs tirgot stipru alu plastmasas pudelēs, kuru tilpums ir lielāks par puslitru, bet alu, kas nav stiprāks par 5,8%, nevarēs pārdot pudelēs, kuru tilpums ir lielāks par vienu litru.

Saeima ceturtdien, 11.maijā, galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz aizliegt alu, sidru, kā arī alkoholiskos kokteiļus un dažādus starpproduktus pārdot lielajās plastmasas pudelēs.

Likuma grozījumi paredz, ka alu, raudzētos un pārējos alkoholiskos dzērienus, kā arī starpproduktus aizliegs pārdot plastmasas pudelēs, kuru tilpums pārsniedz puslitru, ja dzēriens ir stiprāks par 5,8 grādiem. Tāpat šos dzērienus nedrīkstēs tirgot plastmasas pudelēs ar tilpumu virs viena litra, ja to stiprums nepārsniedz 5,8 grādus.

Ierobežojumi neattieksies uz stikla, keramikas, koka, metāla vai kompleksā iepakojuma, kas sastāv no polimēra vai lamināta maisa, kas iepakots kartona kastē, šodien lēma deputāti. Tāpat aizliegums neattieksies uz gadījumiem, kad dzērienu tirgos ražošanas vietā vai ražotāja struktūrvienībā. Alus darītavās un to specializētajos veikalos izlejamā alus tirdzniecība būs atļauta arī plastmasas pudelēs.

Lielā plastmasas iepakojumā pildīts alkoholiskais dzēriens ir krietni lētāks nekā citu veidu iepakojumos pildītie, iepriekš uzsvēris R.Naudiņš. Stipru alu visbiežāk pērk personas, kuras lieto alkoholu pārmērīgi, jo īpaši laukos, bet sidru – jaunieši. Šie būs būtiski ierobežojumi, lai apkarotu iesīkstējušo divlitrīgo plastmasas alus pudeļu sērgu Latvijā pēc vairāk nekā 25 neatkarības gadiem un nākotnē nepieļautu šāda alkohola nonākšanu veikalu plauktos, norādījis Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs.

Pēdējo četru gadu laikā reģistrētā alkohola patēriņš bijis robežās no 9,9 līdz 10,2 litriem absolūtā alkohola uz vienu iedzīvotāju. Kopš 2009.gada visvairāk patērētais reģistrētā alkohola dzēriens ir alus, teikts likumprojekta anotācijā. Veselības ministrijas pārstāvji norādījuši, ka pērn absolūtā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju vecumā virs 15 gadiem bija 10,8 litri.

Alkohola patēriņa daudzums Latvijā joprojām ir viens no augstākajiem Eiropā un pasaulē, uzsver likumprojekta autori. Pārmērīga alkoholisko dzērienu lietošana rada papildu izmaksas veselības aprūpē un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, kā arī materiālus zaudējumus darbavietās, tādējādi negatīvi ietekmējot tautsaimniecības ekonomisko attīstību un sabiedrību kopumā.

Foto: Saeimas kanceleja