Negatīvais pensiju indekss: netaisnīgs, bet ne pārkāpums
Pensionāri uzskata, ka negatīvā pensijas kapitāla indeksa piemērošana pensiju aprēķināšanā nav bijusi taisnīga, un pēc politiskām diskusijām pērn tika pieņemts lēmums visiem krīzes laikā pensijā aizgājušajiem cilvēkiem pensijas pārrēķināt tā, lai negatīvais indekss neietekmētu pensijas apmēru. Taču Satversmes tiesa nupat secinājusi, ka pensijas kapitāla indeksa piesaiste valsts ekonomikas svārstībām cilvēktiesību pārkāpumu nerada, vēsta portāls NRA.lv.
Lieta tika ierosināta pēc Saeimas deputātu pieteikuma. Pēc viņu domām, apstrīdētās normas pieļāva pensijas kapitāla aktualizācijā piemērot apdrošināšanas iemaksu algas indeksu, kas ir mazāks par «1», paredzot, ka šādas pensijas pārskata atkarībā no valsts budžeta iespējām. Piemērojot šādu indeksu, pensijas apmērs samazinās, tāpēc personām, kurām pensija piešķirta vai pārrēķināta laikā pēc 2010. gada 1. janvāra, pensija esot būtiski mazāka, salīdzinot ar personām, kam ir līdzīgs darba stāžs un sociālās iemaksas, bet kas ir pensionējušās pirms 2010. gada. Deputāti pauda uzskatu, ka apstrīdētās normas neatbilstot sociāli atbildīgas valsts principam, jo neesot vērstas uz sociālo atšķirību izlīdzināšanu.
Krīzes laika pensionāri zaudēja
Pensiju likums nosaka: pensiju aprēķina pēc noteiktas formulas, kurā viens no elementiem ir apdrošinātās personas pensijas kapitāls (K), kas reģistrēts šīs personas personīgajā kontā un aktualizēts, ņemot vērā ikgadējos apdrošināšanas iemaksu algas indeksus. Šo indeksu aprēķināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Krīzes gados piešķirtās pensijas tika aprēķinātas zemākas nekā pirmskrīzes gados. To secināja arī tiesībsargs, veicot izpēti.
Pēc pāris gadu diskusijām Saeima pieņēma lēmumu krīzes laika pensijas pārrēķināt, sākot no 2016. gada, kā arī nosakot, ka turpmāk indekss nedrīkst būt zemāks par «1». Saprotot, ka no budžeta izdevumu viedokļa tas praktiski nav iespējams, tika atmesta doma kompensēt pensionāriem nesaņemtās pensijas daļu, bet tikai pārrēķināt un uz priekšu izmaksāt «jauno pensiju».
Konkrēta pensija nav jānodrošina
Tiesa vērtēja pensiju likuma normu atbilstību vairākiem Satversmes pantiem. Satversmes tiesa norāda: Satversmes 105. pants pats par sevi nerada valstij pienākumu nodrošināt kādu konkrētu valsts pensiju vai pabalstu, kā arī nenosaka pensiju un pabalstu apmēru. Tas aizsargā personas tiesības uz īpašumu, nevis regulē sociālo tiesību jautājumus, tāpēc nav konstatējams šajā pantā noteikto pamattiesību ierobežojums. Satversmes tiesa jau iepriekš ir norādījusi, ka Satversmes 109. pantā nav konkretizēti pensiju sistēmas noteikumi. Līdz ar to pensiju sistēmas uzbūves un darbības principi ir likumdošanas ceļā izlemjams jautājums, proti, likumdevējs ir tiesīgs sociālo tiesību saturu konkretizēt likumos. Satversme neuzliek likumdevējam par pienākumu organizēt pensiju sistēmu kādā noteiktā veidā, piemēram, paredzot, ka pensiju kapitāla aktualizācijai izmantojamie indeksi nedrīkst būt mazāki par skaitli «1».
Minimums ir
Pensiju likumā noteiktā pensiju kapitāla indeksācijas kārtība neierobežo personai pieeju valsts izveidotajai sociālās apdrošināšanas sistēmai, uzskata Satversmes tiesa. Pašlaik spēkā esošais pensiju aprēķina regulējums nodrošina, ka ikvienai personai ir garantētas tiesības uz sociālo nodrošinājumu vismaz minimālā apmērā, tāpēc ikvienai personai ir nodrošināta iespēja īstenot savas sociālās tiesības vismaz minimālā apmērā. Satversmes tiesa secinājusi, ka likumdevējs ir veicis pasākumus, lai nodrošinātu personām iespēju īstenot sociālās pamattiesības vismaz minimālā apmērā.
Pensionārus nevar salīdzināt
Satversmes tiesa uzskatīja, ka veiktās iemaksas valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā ir pazīme, kas vieno visus valsts pensiju sistēmas dalībniekus un dod viņiem tiesības paļauties uz to, ka viņi saņems pensiju normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā. Kaut arī darba stāžs un sociālās apdrošināšanas iemaksu apmērs varētu būt līdzīgs, tomēr tas tiekot aprēķināts katrai personai individuāli. Līdz ar to katrs valsts pensiju sistēmas dalībnieks esot savā ziņā unikāls. Tas vien, ka pēc atsevišķiem kritērijiem salīdzināmas personu grupas ir veikušas iemaksas valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā, pats par sevi nenozīmē, ka visas šīs personas atrodas vienādos un savstarpēji salīdzināmos apstākļos. Šīm personu grupām var piemist arī būtiskas atšķirīgas pazīmes, kas liedz šīs grupas salīdzināt. Tādēļ vienlīdzības princips ne visos gadījumos prasa, lai valsts nodrošina visām personām vienādu pensijas aprēķināšanas kārtību.
Satversmes tiesa atsaucas arī uz 2015. gada jūnija Saeimas grozījumiem, kas mainīja indeksa apmēru, un, pamatojoties uz to, secina, ka apstrīdētais regulējums paredz vienādus pensijas kapitāla aktualizācijas noteikumus visām personām neatkarīgi no pensionēšanās brīža. Tas neparedz atšķirīgu attieksmi pret kādu personu grupu. Satversmes tiesas lēmums tāpēc šāds: pensiju likuma normas attiecībā uz pensijas kapitāla indeksu ir atbilstošas Satversmei.
Inga Paparde
Foto:Peggy_Marco/https://pixabay.com/en/users/Peggy_Marco-1553824//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
