autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Nacionālā apvienība pret lētu darbaspēku no ārzemēm

Pieaugot darba devēju interesei par darbaspēku no trešajām valstīm, Nacionālā apvienība nolēmusi nodrošināties, lai pašmāju darbaspēku neizkonkurētu iebraucēji. Apvienība rosinājusi noteikt augstāku atlīdzību par iecerēto minimālo atlīdzību, par kuru zemāku šādam darbaspēkam izmaksāt nedrīkstēs.

Iekšlietu ministrija pašlaik strādā pie noteikumiem, ar kuriem iecerēts atvieglot ārvalstu studentu uzturēšanos Latvijā un kas cita starpā padarīs trešo valstu darbaspēka algošanu ekonomiski pamatotāku.

Šobrīd ārzemju studentus var iedalīt divās kategorijās – tie, kas tiesības uzturēties Latvijā ieguvuši, saņemot vīzas, un tie, kas ieguvuši uzturēšanās atļaujas. Dārgāk uzturēšanās Latvijā izmaksā vīzu saņēmējiem. Tiem nepieciešams apliecināt, ka katru mēnesi viņu rīcībā ir ne mazāk par 420 eiro. Savukārt uzturēšanās atļauju ieguvušajiem studentiem nepieciešamā ikmēneša summa ir 370 eiro. Lai izlīdzinātu šo starpību abu kategoriju studentiem būs jāspēj uzrādīt 370 eiro mēnesī, kas valsts izpratnē nodrošina tiem studenta cienīgu dzīvi, nemudinot iztikas avotu meklēt, stājoties uz noziedzības ceļa.

Strādājot pie noteikumiem, kas regulē arī importētā darbaspēka atlīdzības apjomus, Iekšlietu ministrija ieklausījusies arī darba devējos, kas sūdzējušies, ka pašreizējā kārtība viņiem liedz pieņemt darbā speciālistus no trešajām valstīm, raksta NRA.lv.

Proti, šobrīd darba samaksai jāatbilst vidējās bruto darba samaksas līmenim valstī, bet tautsaimniecības nozares, kurās tradicionāli ir zemāks vidējās darba samaksas rādītājs, vairākkārt vērsušas uzmanību uz to, ka šajās nozarēs strādājošam uzņēmumam nav iespējams būt konkurētspējīgam, ja nodarbinātajiem ārzemniekiem jānodrošina darba samaksa, kas pārsniedz vidējo nozarē.

Tādēļ Iekšlietu ministrija piedāvā noteikt, ka ārzemniekiem, kuri uzturēsies Latvijas Republikā saistībā ar nodarbinātību, būs jāmaksā atbilstoši strādājošo mēneša vidējai bruto darba samaksai ārzemnieka paredzamajā nodarbinātības nozarē.

Taču Nacionālajai apvienībai, kas vēsturiski ir pret darbaspēka ievešanu no trešajām valstīm, šāds risinājums šķiet pārāk liberāls un dažos gadījumos vietējā darbaspēka tiesības uz darbu ierobežojošs. Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš norāda, ka ministrijas piedāvātais risinājums dažos gadījumos ārzemniekiem ļautu maksāt mazāku algu nekā vietējiem. Lai šādu situāciju nepieļautu, apvienība rosina ministrijas piedāvāto normu papildināt, nosakot, ka vienlaikus darba samaksa nedrīkst būt zemāka par vidējo algu visā valstī. Pērn vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija 859 eiro.

Faktiski tas nozīmē, ka Nacionālā apvienība vēlas likt šķēršļus darbaspēka importam no trešajām valstīm, jo, ieviešot apvienības piedāvājumu, tiks saglabāta kārtība, par kuru līdz šim sūdzējušies darba devēji.

Tiesa, pret lauku darbos nepieciešamajiem sezonas strādniekiem Nacionālajai apvienībai ir cita attieksme. Saskaņā ar apvienības ieceri šiem darbiniekiem varēs maksāt zemāku atalgojumu, ja vien par stundu darba šie iebraucēji saņems atalgojumu, kas nebūs mazāks par Valsts ieņēmumu dienesta pēdējo publicēto vidējo stundas tarifa likmi.

Ņemot vērā Nacionālās apvienības priekšlikumus, jautājums par noteikumu tālāku virzību pirmdienas koalīcijas sadarbības padomes sēdē tika atlikts, līdz visi sadarbības partneri iepazīsies ar nacionāļu priekšlikumu.

Jānis Lasmanis

Foto: Saeimas kanceleja

Pievienot komentāru