Moderno fotoaparātu pavadoņi – stabilizatori

Modernajiem fotoaparātiem ir ne mazums palīgu, kas palīdz fotografēt vai filmēt attiecīgas scēnas vai kadrus. Vieni no interesantākajiem palīgiem– attēla stabilizatori. Kinooperatoriem tie ir ikdienā lietoti rīki, tomēr pamazām tie pārceļas arī uz fotogrāfijas pasauli. Tagad parastajām kamerām ir teicamas iespējas uzņemt attēlu, nelieli mikrofoni fiksē apkārtējās skaņas pietiekamā kvalitātē, savukārt tas paver lieliskas iespējas kino veidotājiem. Gan mākslinieciskajam, gan komerciālajam kino šis izgudrojums ir ļoti noderīgs, jo vairs nav nepieciešami sarežģīti mehānismi un īpaša sagatavošanās. Bet par visu no sākuma.
Vēsture: „steadicam“

Visticamāk, esat redzējuši slaveno klasikas šausmu filmu “Mirdzums” ar Džeku Nikolsonu. Viena no visvairāk atmiņā paliekošajām ainām ir tā, ka mazs puika braukā ar trīsriteni pa koridoru un ierauga spoku meitenes. Kamera seko puikam no aizmugures. Tas ir viens no pirmajiem mēģinājumiem „steadicam“ izmantot kino. Režisors Stenlijs Kubriks jau 1980.gadā izmantoja 1975.gadā izgudrotu kameras stabilizatoru, kuru pārnēsāja operators un rezultāts bija tik tiešām pārsteidzošs. Kino industrijā šis stabilizators tiek lietots vēl joprojām – jau 40 gadus. Vēl viena slavena filma, kurā izmantots minētais attēla stabilizators, bija “Rokijs” ar Silvestru Stalloni. Operatoram nācās skraidīt pakaļ aktieriem boksa ringā.

Līdz tam operatoram bija tikai trīs veidi, kā filmēt kustīgos objektus. Viens no tiem – nest smago kinokameru, bet to izdarīt gandrīz neiespējami, nesakustinot objektīvu. Cits veids – pārvietot kameru pa speciālas platformas sliedēm. Tomēr ne visur var tās sliedes uzmontēt, lai tās pēc tam neredzētos kadrā. Trešais veids – izmantot televīzijas vinču, bet tā der, ja objekts pārvietojas pa apli un nelielā attālumā, kā arī tā prasa daudz vietas, kuras, tādās telpās kā koridori, parasti nav. 1975. gadā kinematogrāfs un izgudrotājs Džerets Brauns (Garrett Brown) izgudroja veidu, kā stabilizēt kameras filmējamo attēlu, izmantojot kardāna piekari. Vēlāk ar saviem izgudrojumiem viņš aplaimoja arī sporta televīzijas, radot pa virvi velkamas kameras futbola sacensību filmēšanai, kā arī zemūdens kameras, kas filmē olimpiskos peldētājus zem ūdens un sinhrono peldēšanu.

Pirmie „steadicam“ bija neērti lietojami. Operatori izskatījās kā personāži no filmām par robotiem. Bet, kameru izmēram samazinoties, attēla stabilizatoru lietojums kļuva vienkāršāks un vieglāks.

Tehnoloģija: kardāna piekare – žiroskops

Attēla stabilizators ir balstīts uz kardāna piekares tehnoloģijas principiem. Ir jāizstrādā tāds mehānisms, kas stāvētu vienā vietā, kustinot tā turekli uz sāniem, uz augšu, uz leju vai krasi pavēršot kādā leņķī. Tam ir nepieciešama 3 asu stabilizācija. Šo fizisko procesu pētīja un XVI gadsimtā aprakstīja itāļu zinātnieks Džerolāmo Kardāno (Gerolamo Cardano), lai gan viņš nav tā atklājējs.

Žiroskopu izgudroja grieķu zinātnieks Filo no Bizantijas aptuveni 200. mūsu ēras gadā. Tātad, tehnoloģija ir ārkārtīgi sena. Tā ir plaši izmantojama aviācijā un raķešu industrijā, kā arī civilajām vajadzībām. Mūsdienu fotogrāfijā žiroskops tiek izmantots daudzviet, arī fotoaparātos un kamerās. Tādā veidā mēģina stabilizēt lēcas, kad kamera tiek pārvietota un tā kustas.

Ārējais attēla stabilizators ir tikai kā piederums fotoaparātam, kurā var būt iekšējais attēla stabilizators.

Paldies droniem un „GoPro“

Kādēļ par šiem attēla stabilizatoriem nezinājām agrāk? Kādēļ tikai tagad tos par dažiem simtiem eiro var iegādāties jebkurš fotogrāfs vai operators? Iemesls ir ļoti vienkāršs. Pāris gadus atpakaļ šī tehnoloģija bija domāta tikai kino profesionāļiem. Bet uzradās droni un situācija izmainījās pašos pamatos. Pats drons nav nekāda jaunā rotaļlieta, bet tikai pirms dažiem gadiem kādam radās doma pie helikoptera modelīša piestiprināt kameru. Uzreiz operators saskatīja divas lielas problēmas. Viena no tām – attēls pilnībā nestabils, jo vējš mētā un svaida nelielo dronu, kā tik iegribas. Pie tam, viss korpuss vibrē no četriem vai vairāk motoriņiem. Otra problēma– kustības virziens. Kad drons tiek dzīts uz priekšu, tas sasveras uz leju. Reizē sasveras arī kamera un filmē ne to, ko vajadzētu. Tad atcerējās par „steadicam“ un tika mēģināts izgatavot nelielu žiroskopu.

Bet kā ar to saistīts „GoPro“? Tieši “action” (darbības) kamerām šis nelielais žiroskops uz drona arī tika vispirms piemērots. Vēlāk sāka domāt par parastiem, rokā pārnēsājamajiem žiroskopiem, kas paredzēti viedtālruņiem. Parastie spoguļfotoaparāti arī sagaidīja savus stabilizatorus, jo tie ir smagāki un “action” kameru stabilizatori nevar tos noturēt.

Mūsdienīgs stabilizators

Tam, tāpat kā tā priekštečiem, ir 3 asu stabilizācijas funkcija. Tas nozīmē, ka, kameru kustinot uz visām pusēm, tā saglabā stabilizāciju, savukārt, stabilizatoru sasverot leņķī, kamera paliek stabila tā, it kā būtu novietota uz līdzenas virsmas. Diemžēl, to nav vienkārši izdarīt, lietojot tikai mehānisko stabilizatoru, tādēļ tā rāmī tika iemontēti arī nelieli motoriņi, kas reaģē uz žiroskopa sensoriem un attiecīgi kontrolē turošo plakni. Tas ir aktuāli lielāka izmēra fotoaparātiem, kura svars var ātri disbalansēt stabilizatoru.

Stabilizatoriem ir vairāki režīmi. Sekošanas (Follow) režīms ļauj iet no aizmugures un sekot objektam vienā līmenī. Apgrieztais režīms parasti stabilizē apgrieztu plakni – ideāli fotografēt vai filmēt, apvēršot kameru otrādi. FPV (First Person View) režīms darbojas līdzīgi kā sekošanas režīms, tikai tas imitē reālas galvas un acu kustības. Uz stabilizatoriem ir uzstādītas pogas, ar kurām var stabilizēt attiecīgas plaknes, ne visas trīs, tādēļ kamera var kustēties attiecīgos virzienos. Tā tiek radīts lidošanas efekts un bieži vien liekas, ka aina filmēta ar dronu, nevis turot kameru rokās.

Kur izmantot?

Stabilizatori tiek izmantoti daudzviet. Visbiežāk, filmējot kustīgas ainavas. Piemēram, braucat ar velosipēdu pa kalnainu apvidu un vēlaties nofilmēt sevi no sāniem. Tāpat arī noder, skrienot, braucot ar automašīnu. Protams, kino veidotāji noteikti zina, kā to izmantot, veidojot kāzu video vai reklāmas klipus. Izmantošanas iespējas tik tiešām plašas.

Mūsdienu fotoaparātus var viegli piestiprināt pie tādiem stabilizatoriem. Ja tiek lietoti viedtālruņi, tos var arī vadīt, spiežot pogas uz stabilizatora, nevis telefonā. Tas ir ļoti lietderīgs izgudrojums, kam cena arvien pazeminās, un tas var kļūt tikpat populārs kā pašbildes nūja.