autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Ministri domās par savu algu celšanu

euro-money-notes
Latvijas jaunā valdība sestdien pārņems darbu pie valsts 2015. gada budžeta, atverot arī jautājumu par savu algu celšanu.
Nākamā gada budžeta jautājumi noteikti tika cilāti jau valdības veidošanas laikā, bet brīvdienu ministri paredzējuši pārrunām par budžetu neformālā veidā (tas nosaukts par semināru). Lai cik dedzīgi ministri domās un runās par valsti un savām nozarēm, arī sevi viņi nav gatavi aizmirst. Finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība) stājās amatā ar publisku atzinumu, ka esot taču priekšnoteikumi, lai diskutētu par ministru atalgojuma celšanu.

Pirmkārt, daudzas valsts kalpotāju grupas algu pielikumus ir saņēmušas un pensiju indeksācija ir atsākta. Tad kāpēc lai neceltu algas arī ministriem? Šādu domu gaitu ir uztvēris un paguvis noraidīt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris, kritizējot jaunās valdības deklarācijas nekonkrētību. Tā atļauj finansējuma palielināšanu veselības aprūpei par vienu eiro pasludināt par valdības deklarācijā iekļauto uzdevumu izpildi un tieši tāpat ar algu celšanu mediķiem par vienu eiro varētu pamatot algu celšanu ministriem par simtu vai tūkstoti eiro.

Otrkārt, pareizi neesot tas, ka apmēram pusei no pašvaldību vadītājiem atalgojums ir lielāks nekā premjerministram. J. Reirs atkal sola meklēt risinājumu «kontekstā ar pārējām lietām», starp kurām nepiedāvā iespēju, ka valsts palūgtu pašvaldības, no kurām neviena nespētu iztikt bez valsts dotācijām, aizdevumiem u. tml. atbalsta, algot pašvaldību darbiniekus atbilstoši valsts maksātspējai.

Iepriekšējā Latvijas valdība ir atrādījusi Eiropas Komisijai budžeta uzmetumu, kas paredz atalgojuma pieaugumu vispārējā valdības (jeb ierēdņu šā vārda plašākajā nozīmē) līmenī par 1,6%. Skaitot visas budžeta iestādes, vidējais algu pieaugums varētu būt 3–4%, jo salīdzinājuma bāze tādā gadījumā ir zemāka, nekā tikai pārvaldes iestādēs. Līdzīga iemesla dēļ FM paredz vēl straujāku pieaugumu procentos privātajā sektorā. NRA.lv 20. oktobrī jau ir parādījusi, ka sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem vidēji aprēķinātie pirmsnodokļu (bruto) 832 eiro par 101 eiro pārsniedza to pašu rādītāju privātajā sektorā.

Autors:  Arnis Kluinis

Pievienot komentāru