McDonald’s vietējās pārtikas maz
Lai gan McDonald”s maltīšu un dzērienu pagatavošanai Baltijā izmanto 170 dažādus pārtikas produktus, uzņēmums Latvijā iepērk tikai pienu kafijai un pienu ar zemeņu piedevu Lāsēns.
Lielākā daļa pārtikas produktu McDonald”s virtuvēs nonāk sasaldēti. Liellopu gaļu uzņēmums iepērk no Polijas, vistas gaļu – no Vācijas. Apaļās maizītes, ko izmanto, piemēram, BigMac gatavošanai, saldētā veidā tiek atvestas no Polijas. Sieru šī uzņēmuma vajadzībām ražo Vācijā, kartupeļus audzē Polijā. Coca-Cola tiek piegādāta no ražotnes Lietuvā, bet kafija Paulig – no Somijas. Latvijā McDonald”s iepērk vien pienu no Rīgas piena kombināta. Augu eļļu, kurā 15% ir rapšu eļļa, bet pārējais citu augu eļļu sajaukumus, uzņēmums ieved no Vācijas. Kopumā McDonald”s ir 27 piegādātāji.
McDonald”s pārstāvniecības Latvijā SIA Premier Restaurants Latvia kvalitātes vadītāja Ausma Kindzule stāstīja, ka pirms trīspadsmit četrpadsmit gadiem uzņēmumam bijusi interese par iespēju iepirkt kartupeļus no Ādažiem, taču neesot apmierinājusi Latvijā audzēto kartupeļu kvalitāte. Pirms kāda laika McDonald”s varēja nobaudīt arī Rīgas piena kombinātā gatavotu saldējumu. A. Kindzule skaidroja, ka uzņēmums izskata visus sadarbības piedāvājumus un arī pats lūkojas pēc jauniem sadarbības partneriem. “Tomēr katram ražotājam, kas vēlas sadarboties ar McDonald”s, ir jārēķinās, ka tam būs jāatbilst noteiktiem standartiem – jābūt labai ražošanas praksei, HACCP (paškontroles sistēmai), produktu izsekojamībai, atbilstībai McDonald”s produktu specifikācijām, jāveic zināmas investīcijas ražošanas pielāgošanai,” teica A. Kindzule. Šobrīd ar McDonald”s no Latvijas uzņēmumiem veiksmīgi sadarbojas tikai Rīgas piena kombināts. Uzņēmuma Komunikācijas un attīstības direktors Noris Krūzītis Neatkarīgajai stāstīja, ka uz McDonald”s tiek vesti divi produkti – piens Lāse (3,2%) un zemeņu Lāsēns. “Šie produkti nonāk ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas un Lietuvas McDonald”s. Stabilas sadarbības pamats ar McDonald”s ir mūsu produktu kvalitāte,” teica N. Krūzītis.
A. Kindzule pieļāva, ka nākotnē salātus McDonald”s vajadzībām varētu audzēt arī Baltijā. Šobrīd ar šo biznesu nodarbojas Spānijas un Holandes lauksaimnieki, bet fasēšana notiek Lietuvā.
Mazo piegādātāju skaitu no Baltijas un Latvijas A. Kindzule skaidro ar to, ka sākumā arī McDonald”s kafejnīcu bijis maz un tāpēc vietējiem uzņēmumiem neatmaksājās investēt tādu ražošanas iekārtu iegādei, kas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu McDonald”s kvalitāti.
“Mēs neko neatstājam nejaušību varā, sākot no izejvielu iepirkšanas un pārstrādes, līdz transportēšanai un uzglabāšanai. Piemēram, gaļa, līdz tā nonāk līdz patērētājam, tiek pārbaudīta 98 reizes,” stāstīja A. Kindzule. Savukārt sagatavotā maltīte drīkst glabāties tikai noteiktu laiku, piemēram, eļļā vārītie kartupeļi tikai 20 minūtes. Ja šajā laikā tie netiek nopirkti, tos nodod atkritumu savācējiem. To, cik vienas dienas laikā tiek utilizēta šāda pārtika, A. Kindzule nezināja teikt, uzverot, ka apjomi ir ļoti niecīgi, jo darbinieki prot prognozēt nepieciešamo maltīšu skaitu. Izmantotā augu eļļa nonāk SIA Mežrozīte, kura no tās ražo biodegvielu. Šī gada deviņos mēnešos Mežrozīte saņēmusi 122 tonnas izmantotās augu eļļas.
Autors: Ilze Šteinfelde / NRA.lv
