Mazumtirdzniecībā saglabājas mērena izaugsme
Mazumtirdzniecības apgrozījums šā gada jūnijā, salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, palielinājies par 2,1%, uzrādot tikai nedaudz straujāku kāpumu nekā iepriekšējā mēnesī, kad mazumtirdzniecības pieaugums bija noslīdējis līdz 1,2%. Neskatoties uz joprojām labvēlīgo situāciju darba tirgū – krītošo bezdarbu un spēcīgo algu kāpumu, mazumtirdzniecības pieaugums šogad bijis visai mērens, gada pirmajā pusē tirdzniecības apjomiem augot vidēji par 3,4%, kamēr pagājušajā gadā kopā mazumtirdzniecība bija palielinājusies par 3,8%.
Lēnāku mazumtirdzniecības pieaugumu pēdējos mēnešos lielā mērā ietekmējusi pārtikas produktu mazumtirdzniecība, kur pēc spēcīgā pieauguma kopš 2017. gada vidus, ko cita starpā veicināja alkoholisko dzērienu cenu atšķirības starp Baltijas valstīm, kāpuma tempi ir kļuvuši daudz mērenāki. Jūnijā, salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, pārtikas mazumtirdzniecības apjomi palielinājušies vairs tikai par 0,8%, bet gada pirmajos sešos mēnešos kopā tie auguši vidēji par 1,7%, kamēr pagājušajā gadā pārtikas mazumtirdzniecība bija pieaugusi par 4,4%.
Jūnijā samērā lēni augusi arī nepārtikas preču tirdzniecība, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju, palielinājusies par 2,9%. Tajā skaitā autodegvielas tirdzniecība pieaugusi par 1,0%, bet pārējo nepārtikas preču tirdzniecības pieaugums bijis nedaudz straujāks, sasniedzot 3,6%. No atsevišķām nepārtikas preču grupām visaugstākie pieauguma tempi jūnijā bijuši apģērbu un apavu mazumtirdzniecībā – 18,1%, kā arī mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos – 15,5% un mazumtirdzniecībā stendos un tirgos – 19,4%. Savukārt samazinājusies farmaceitisko, medicīnisko piederumu mazumtirdzniecība – par 11,2%, kultūras un atpūtas preču mazumtirdzniecība – par 5,3%, kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecība – par 0,8%.
Kopumā gada pirmajos sešos mēnešos nepārtikas preču tirdzniecība, neskaitot degvielu, pieaugusi par 5,8%, bet degvielas tirdzniecība palielinājusies vidēji par 1,1%.
Uzņēmēju un patērētāju konfidences rādītāji Latvijā saglabājas salīdzinoši augsti, bet kopumā kopš gada sākuma uzrāda nelielu lejupvērstu tendenci, ko nosaka galvenokārt konfidences līmeņa samazinājums rūpniecībā un būvniecībā, kamēr mazumtirgotāju un patērētāju konfidences rādītāji kopumā ir salīdzinoši stabili. Tas apstiprina, ka mazumtirdzniecības pieaugumam joprojām ir labi pamati, un, vājinoties ārējam pieprasījumam, privātais patēriņš šogad būs nozīmīgākais Latvijas ekonomiskās izaugsmes nodrošinātājs. Vienlaikus spēcīgi augošie iedzīvotāju noguldījumu apjomi bankās, gan līdz šim visai mērenais mazumtirdzniecības pieaugums, ja to salīdzina ar tuvu pie 8% algu kāpumu, norāda uz augošu iedzīvotāju piesardzību tēriņos un uzkrājumu veidošanu, kā arī situāciju, kad pēdējos gados vērojamais straujais ienākumu kāpums skar, pirmkārt, turīgākos iedzīvotājus, kam ir lielākas iespējas veidot uzkrājumus.