Maksātnespējas administratoru lielajai peļņai sola galu
Krājbankas maksātnespējas procesā bankas administrators un viņa palīgs jau kļuvuši par vairāk nekā miljonu latu turīgāki.
Iespējams tik viegla un branga peļņa maksātnespējas administratoriem nākotnē vairs nebūs iespējama – bankas kraha parlamentārā izmeklēšanas komisija šim jautājumam pievērsusi savu uzmanību, jo uzskata, ka pašreizējā kārtība administratoru nemudina savu darbu veikt, maksimāli ievērojot kreditoru intereses, raksta NRA.LV.
Jau vēstīts, ka Latvijas Krājbankas (LK) administratora publicētie darbības pārskati liecina, ka laikā no 2011. gada 24. decembra līdz 2011. gada beigām administratoram un viņa palīgam izmaksāti 35,8 tūkstoši latu, bet šogad administrators atlīdzībā vidēji mēnesī saņēmis 100 līdz 250 tūkstošus latu. Šādu peļņu administrators guvis, neraugoties uz to, ka apjomīga LK aktīvu izpārdošana pat nav sākusies, ja neskaita par 14,7 tūkstošiem latu izsolīto bankas meitasuzņēmumu Renesource Capital un par vairāk nekā pusi miljona latu pārdoto jahtu The Highlander.
Saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu par LK maksātnespējas administratoru pērn apstiprināja zvērinātu revidentu komercsabiedrību SIA KPMG Baltic, bet sabiedrība administratora pienākumu veikšanai pilnvaroja Jāni Ozoliņu.
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis Neatkarīgajai sacīja, ka «pašreizējā maksātnespējas administratoru atlīdzības kārtība nevieš pārliecību, ka administrators darbojas kreditoru interešu apmierināšanai un ka šī kārtība stimulētu administratora darbu». Tiesa, J. Lāčplēsis atzina, ka katrs gadījums būtu jāskata atsevišķi.
Iepriekš neapmierinātību par milzīgo administratora atlīdzību pauda arī Rīgas mērs Nils Ušakovs, kura vadītā pilsēta bankas kraha rezultātā zaudēja aptuveni 10 miljonus latu, kurus, visticamāk, pašvaldība neatgūs.
Komisijas uzmanību pievērsusi arī cita nianse, kas, visticamāk, tiks minēta arī komisijas gala ziņojumā. Proti, neviena pašvaldība, kas savus līdzekļus depozītā noguldīja LK, zaudējot miljoniem latu, nebija izsludinājusi par to konkursu. Ņemot vērā, ka dažu komisijas locekļu ierosinājums noteikt, ka visiem pašvaldību līdzekļiem būtu jāatrodas Valsts kasē, nevis komercbankās, neguva koalīcijas vairākuma atbalstu, jo tika uzskatīts, ka šāda prakse banku sektorā kropļotu konkurenci, komisija varētu ierosināt ieviest vismaz konkursu uz depozītu izvietošanu.
Šo jautājumu aktualizējusi arī Swedbank un SEB bankas veiktā Hipotēku un zemes bankas pārņemšana, kuras gaitā nevienai pašvaldībai, kurai depozīti atradās Hipotēku bankā, netika pajautāts, vai tā vēlas savu naudu uzticēt tieši zviedru pārvaldītajai komercbankai.
Izmeklēšanas komisijas darbības sākumā deputātiem aktuāla šķita arī banku sektoru kontrolējošās Finanšu un kapitāla tirgu komisijas (FKTK) atbildības paaugstināšana, lai nākotnē, jūtot draudus kādai bankai, komisijas amatpersonas rīkotos izlēmīgāk un straujāk.
Arī ekonomikas eksperti uzskata, ka banku regulējošā normatīvā bāze Latvijā atbilst starptautiskajām normām un praksei. Piemēram, Ekonomistu apvienības 2010 biedrs Edmunds Krastiņš uzskata, ka pasaules prakse pierāda – regulējums neko būtiski nenozīmē, uzraudzības funkciju veicošie cilvēki, neraugoties uz regulējumu vai noteikto atbildību par neveiksmīgiem lēmumiem vai nolaidīgu rīcību, nekad nav spējuši novērst vai paredzēt lielas problēmas banku sistēmā. To apliecinot arī pēdējā banku krīze, kuras sekas pasaule izjūt joprojām.
