Mācīšanās: drillēšana vai apzināts process?

Šā gada centralizēto eksāmenu rezultāti dabaszinātnēs un jo īpaši matemātikā bija vāji.

Šiem mācību priekšmetiem veltītajā konferencē gan izskanēja viedoklis, ka eksāmens neuzrāda patiesās zināšanas (varbūt tas vispār nav vajadzīgs?), tās nav kritušās un bēdīgās situācijas iztēlojums vairāk esot mediju pārspīlējums. Taču bija arī skarbi viedokļi – līdzšinējais mācību process vairāk vērsts uz drillēšanu, nevis patstāvīgas un radošas domāšanas attīstīšanu, tāpēc jaunajā mācību saturā uz to jāliek lielāks akcents, vēsta NRA.lv.

Trūkst dziļuma

Matemātikas centralizētā eksāmena (CE) uzdevumi šogad nebija citādi, kā daudzi domā, jo jau pirms pieciem gadiem notika izmaiņas pārbaudījuma darbu saturā, balstoties uz 2008. gadā izstrādāto standartu, konferences Dabaszinātnes un matemātika skolā – efektīvi un radoši paneļdiskusijā Kāpēc jāmainās pārbaudes darbu formai un saturam?klātesošajiem skaidroja Valsts Izglītības un satura centra vecākais referents Jānis Vilciņš. Pēdējos gados CE uzdevumos tiek izvērtēta skolēna spēja ne tikai reflektēt iemācīto, bet izmantot esošās zināšanas jaunā, neierastā situācijā, kritiski domāt, un to akcentē arī tajos biežāk lietotie vārdi: pamato, pierādi – šāda pieeja 90. gados nebija sastopama. «Diemžēl mūsu skolēniem ir problēmas ar praktiskām un autentiskām situācijām. Bēdīgi, ka dažus no augstākas pakāpes vingrinājumiem spēj atrisināt tikai daži procenti. No visiem eksaminējamajiem 895 saņēma vismaz vienu punktu (no diviem iespējamajiem) «visdziļākajos» uzdevumos, un daļa no viņiem bija tie, kas netika galā ar tiem uzdevumiem, kur vajadzēja balstīties uz iemācīto,» konstatēja J. Vilciņš. Tas viss liekot uzdot jautājumu: cik lielā mērā matemātikas apguve ir apzināts process? Tas attiecas arī uz bērniem ar labām sekmēm: ir pierādījies, ka viņi eksāmenā nereti nedara to, kas tiek prasīts, bet «dara to, ko parasti». Apraksta to, ko rāda bilde, reproducē to, kas iemācīts. Tas liecina, ka spēja iziet ārpus rāmjiem un domāšanas dziļums nav vienmēr saistīts ar labām atzīmēm, norādīja VISC pārstāvis.

Jāmaina domāšana

Rīgas 72. vidusskolas ķīmijas skolotājs Pāvels Pestovs akcentēja Latvijas izglītības sistēmas zināmo problēmu: kopumā starptautiskajos pētījumos mūsu skolēnu zināšanas ir līdzīgas kā citās rietumvalstīs, taču maz ir augsta līmeņa rezultātu (uz pusi mazāk nekā citviet Eiropā). Viņš atgādināja, ka šā gada beigās būs jauns pētījums, un tad arī būs redzams, vai rezultāti būs tādi paši vai arī būs kāpuši. Pedagogs uzskata, ka VISC mājaslapā redzamās CE rezultātu tabulas maz ko atklāj par patieso situāciju, jo dažkārt skola augstā vietā nonākusi, jo CE ar augstiem procentiem kārtojis viens vai pāris skolēnu. Bez nopietnas statistikas apstrādes nevarot pateikt, vai rezultāti uzlabojas vai ne.

Arī Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne Malgožata Raščevska noraidīja uzstādījumu, ka Latvijas skolēnu zināšanas matemātikā būtu vājas, un tam pierādījums neesot vājās atzīmes. Tomēr tam gan viņa piekrītot, ka noteikti jāmaina mācību ievirze, jāmudina izglītojamie paskatīties uz lietām citādi, izmantot dažādus domāšanas veidus – ne tikai loģiski matemātisko un jēdzienisko, bet arī intuitīvo, kāds piemīt īpaši talantīgiem matemātiķiem.

LU Dabaszinātņu un matemātikas centra pārstāve Līga Čakāne labu mācīšanos nodēvēja par «jēgas konstruēšanu», un vingrināšanās neesot drillēšana, risinot vienus un tos pašus uzdevumus, pamainot tikai skaitļus. Ja pasniedzam savas atziņas kā vienīgās pareizās, tad nevaram cerēt uz to, ka skolēni iemācīsies domāt patstāvīgi. «Mēs varam fizikā pateikt, kas ir blīvums, bet vispirms bērnam ir jāsaprot, kas tas ir un kā tas izskatās,» ir pārliecināta L. Čakāne.

Sadarbība un praktiska ievirze

Vairāki diskusijas dalībnieki uzsvēra: lai veidotu zināšanu pārnesi, svarīgi ir sadarboties ar kolēģiem. Kā to pašu māca kolēģi fizikas, ķīmijas, matemātikas un ekonomikas stundās? Arī jaunie pedagogi no Iespējamās misijas ir pārliecināti par šādas sadarbības nepieciešamību – lasīšanā svarīgi iemācīt ne tikai, kā lasīt stāstu vai dzejoli, bet arī – teksta uzdevumu. Stiprināt saikni starp dažādiem mācību priekšmetiem – piemēram, pierādīts, ka garu domrakstu rakstīšana palīdz attīstīt domāšanu (diemžēl tagad no tā skolās ir tikpat kā atteikušies).

Dažs pedagogs gan ievaimanāja par laika trūkumu, pārlieko satura apjomu, kas izglītojamajiem jāapgūst, skolēnu daudzumu un dažādiem attīstības līmeņiem vienā vecuma grupā, lai īstenotu «kompetenču pieeju mācību procesā». Dabaszinātņu un matemātikas izglītības centra vadītāja Dace Namsone bija skarba: neviena reforma pasaulē nav notikusi, ja skolotāji to neatbalsta. Tas arī novedis pie tā, ka zināšanas nereti ir fragmentāras: uz konkrēto kontroldarbu skolēni samācās, bet CE – tas viss jau izkūpējis. «Fragmentārs un naivs rituāls – tāds ir šobrīd mācīšanās process. Jāpanāk, lai skolēni spēj skaidrot, salīdzināt, dot piemērus, un to var panākt tikai ar jēgpilnu procesu. Tikai tad stundai ir jēga, jau katrs klasē saprot, kas tajā notiek. Ja izskrienam tikai cauri vielai, tad jēgas ir maz,» teica D. Namsone.

Arī fizikas skolotājs Jānis Čilipāns no Tukuma 2. vidusskolas, pēc viņa vadītās stundas fragmenta noskatīšanās, kurā, lai noskaidrotu spēka jēdzienu, bērni grieza maizi, sita ar āmuru naglas, nēsāja uz pleca smagu somu, pauda, ka skolēniem, nonākot pie slēdzieniem patstāvīgi, mācīšanās process iegūst daudz lielāku jēgu. Jā, tāda skološana prasa vairāk laiku, bet zināšanas tādā veidā gūtas ir daudz noturīgākas.

UZZIŅAI

Jaunā mācību satura ieviešana
Mācību gads klase
2018./19. pirmsskolas, 1. un 4.
2019./20. 2., 5., 7. un 10.
2020./21. 3., 6., 8. un 11.
2021./22. 9. un 12.

Avots: VISC

Citāds mācību saturs:
• skolēnu mācīšanās, kompetenču veidošana
• skolotāju komanda – sadarbības pedagoģija
• ikdienas pieredzes lietošana mācībās
• attiecību maiņa starp skolotāju un skolēnu

Aisma Orupe

Foto:777546/https://pixabay.com/en/users/777546-777546//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/