Lursoft vadītāja: Aizliegums apkalpot čaulas kompānijas būtiski ietekmēs tautsaimniecību

Valdības plāni aizliegt apkalpot tā saucamās čaulas kompānijas būtiski ietekmēs tautsaimniecību, uzskata SIA “Lursoft” valdes locekle Daiga Kiopa, piebilstot, ka valdība, visticamāk, līdz šim nav izvērtējusi šāda soļa ietekmi.

Intervijā Latvijas Radio Kiopa skaidroja, ka pašlaik “priekšplānā ir bankas”, taču čaulas kompānijas būs jāidentificē un sadarbība ar tām būs jāierobežo arī citiem, piemēram, grāmatvedības pakalpojumu sniedzējiem, juridisko pakalpojumu sniedzējiem, nodokļu konsultantiem. Pēc viņas sacītā, sadarbība ar čaulu kompānijām būs jāpārtrauc apmēram 20 000 Latvijas uzņēmumu.

“Lursoft” valdes locekle atgādināja, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (NILLTFNL) ir noteiktas trīs pazīmes čaulu kompānijām. Atbilstoši likumam juridiskā persona ir uzskatāma par čaulas veidojumu, ja tai piemīt vismaz viena vai vairākas no šādām pazīmēm:

a) nav juridiskās personas saistības ar faktisku saimniecisko darbību un juridiskās personas darbība veido mazu vai neveido nekādu ekonomisko vērtību un likuma subjekta rīcībā nav dokumentāras informācijas, kas pierāda pretējo,

b) valstī, kurā juridiskā persona reģistrēta, normatīvie akti neparedz pienākumu sagatavot un iesniegt attiecīgās valsts pārraudzības institūcijām finanšu pārskatus, tai skaitā gada finanšu pārskatus, par savu darbību,

c) valstī, kurā juridiskā persona reģistrēta, juridiskajai personai nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas (telpas).

Pēc Kiopas skaidrotā, visgrūtāk ir konstatēt pazīmi – vai uzņēmums veic reālo saimniecisko darbību.

“Banku sektoram ir jāizdara milzīgs darbs, pārbaudot savus klientus, un pašlaik bankas, kuras lielākoties arī ir “Lursoft” klienti, skrupulozi vērtē savu klientu portfeli, skatās “dziļākajos līmeņos gan īpašniekus, gan amatpersonas, milzu resursi šajā darbā ir ieguldīti”, norādīja Kiopa.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka valsts līdz šim nav izvērtējusi, kā tas ietekmēs tautsaimniecību. “Mēs cīnāmies ar sekām, nedomājām, kas notiks nākotnē (…) bet izmaiņas tautsaimniecībā būs būtiskas, un mēs tās izjutīsim,” brīdināja Kiopa, skaidrojot, ka “pie šādām izmaiņām cerēt, ka investīciju apmērs Latvijā strauji pieaugs, vai vismaz saglabāsies līdzšinējā apmērā, nav nekāda pamata.”

Jau vēstīts, ka šodien valdība skatīs jautājumu par augsta riska klientu finanšu operāciju ierobežojumiem Latvijas finanšu sektorā. Jautājums tiks skatīts Ministru kabineta sēdes slēgtajā daļā.

Finanšu ministrija (FM) ir izstrādājusi grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā ar mērķi stiprināt finanšu sistēmu, samazinot paaugstināta riska darījumu skaitu ar īpaši augsta riska klientiem, kas ir čaulas veidojumi un atbilst noteiktām pazīmēm. Tāpat grozījumi paredz veicināt informācijas apmaiņu starp likuma subjektiem un tiesībaizsardzības iestādēm finanšu noziegumu apkarošanai.

Ar jaunu pantu likumā plānots noteikt aizliegumu kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un attiecībā uz klientu individuālo portfeļu pārvaldīšanu un atvērto ieguldījumu fondu apliecību izplatīšanu ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām sadarboties ar čaulas veidojumiem jeb čaulas kompānijām, kuras atbilst noteiktām pazīmēm.

Foto: Pixabay