LPS vadītājs: Par to, vai pedagogu algu reforma būs izdevusies, varēs spriest oktobrī
Pagaidām pāragri spriest, vai pedagogu atalgojuma reforma būs izdevusies, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vadītājs Andris Jaunsleinis, piebilstot, ka par reformas efektivitāti varēs spriest oktobrī, kad pedagogi saņems pirmo algu.
Jaunsleinis uzsvēra, ka, gadījumā, ja pedagogu algu reforma nestrādās kā nākas, tad būtu jāatceras, ka “nekas jau nav akmenī iecirsts”.
Savukārt runājot par Rīgas pilsētas pašvaldību, Jaunsleinis norādīja, ka, ja pašvaldība saistībā ar jauno pedagogu atalgojuma modeli nolems vērsties Satversmes tiesā, tad tas nebūšot nekas slikts. “Pedagogiem Rīgas skolās algu koeficienti atšķiras no lauku un citu pilsētu skolām,” viņš piebilda.
Rīgas dome otrdien, 30.augustā, ārkārtas sēdē lems par vēršanos Satversmes tiesā saistībā ar pedagogu atalgojuma reformu, kas pēc pašvaldības domām diskriminē Rīgas skolotājus.
Jau ziņots, ka pēc trīs gadu sagatavošanās darbiem valdība 5.jūlijā apstiprināja jauno pedagogu darba samaksas modeli, kam, apstiprinot visus nepieciešamo dokumentu paketi, spēkā jāstājas 1.septembrī.
Vispārējās izglītības, profesionālās izglītības, interešu izglītības skolu pedagogiem atalgojuma pieaugums būs no 2016.gada 1.septembra, nosakot, ka minimālā darba samaksa par likmi būs 680 eiro. Savukārt bērnudārza pedagogiem atalgojums sākotnēji kāps līdz 620 eiro, savukārt pēc gada – līdz 680 eiro.
Jaunais pedagogu darba samaksas modelis paredz, ka vispārējās izglītības pedagogiem ir radītas iespējas saņemt vidēji par 180 eiro vairāk nekā tagad. Katra skolotāja atalgojums būs tiešā veidā atkarīgs gan no pašvaldības, gan skolas direktora pieņemtajiem lēmumiem. Pašvaldībām ir jāveido tāds skolu tīkls, kas ir atbilstošs reālajai situācijai, iedzīvotāju migrācijas tendencēm, pieejamas un modernas skolas principiem. Izprotot un respektējot pašvaldību iespējas, ir noteikti vairāki pārejas periodi. Tas pašvaldībām ļaus ieviest jaunā modeļa nosacījumus pakāpeniski, gan izmantojot iespēju pārdalīt finansējumu starp skolām, gan saglabājot apvienotās klases 7.-9. klašu posmā, gan patstāvīgi nosakot atbalsta personāla finansējuma sadali. Tāpat pašvaldības varēs turpināt no valsts pedagogu darba samaksas mērķdotācijas apmaksāt lielāku pedagoģisko likmju skaitu, nekā tas ir noteikts valsts apstiprinātās mērķdotācijas ietvaros, taču šādi pašvaldību lēmumi var ietekmēt reālo skolotāja atalgojumu, jo lielāks likmju skaits var samazināt konkrētā pedagoga algu, uzsver IZM.
Foto:Monoar/https://pixabay.com/en/users/Monoar-2240009//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
