autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

LOSP: Latvijas lauksaimniekiem ir jāsaskaras ar daudziem biznesa riskiem

mazs

Šā gada 18.augustā Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji tiksies ar ministru prezidenti Laimdotu Straujumu, lai pārrunātu valsts atbalsta nozīmi Latvijas lauksaimniecībā. Līdz šim valsts atbalsts lauksaimniecībai bija izmaksāts vairākās programmās: nacionālās subsīdijas, atbalsts ciltsdarbam lopkopībā un papildus valsts tiešie maksājumi (kas kopš 2013.gada tiek saukti par pārejas posma valsts atbalstu ( PPVA)). Šobrīd pastāv risks, ka turpmāk subsīdijas un pārejas posma valsts atbalsts netiks piešķirts tādā apjomā, kā to pieļauj Eiropas Komisijas nostādnes līdz 2020.gadam.

LOSP aicina ministru prezidenti un ministrus turpmākajos gados saglabāt valsts atbalstu (nacionālās subsīdijas, atbalstu ciltsdarbam) vismaz 2013. gada līmenī un paredzēt pārejas posma valsts atbalstu (PPVA) atbilstoši Eiropas Komisijas nostādnēm, tā lai Latvijas lauksaimnieki spēj konkurēt ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu lauksaimniekiem un sasniegt Latvijas nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam noteikto mērķi, tas ir – palielināt apsaimniekotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpatsvaru un efektivitāti.

LOSP uzskata, ka valsts amatpersonām ir jāsaprot, ka Latvijas lauksaimniekiem ir jāsaskaras ar daudziem biznesa riskiem – neparedzami laika apstākļi, dzīvnieku slimības, kā arī neparedzamas situācijas lauksaimniecības produktu tirgos. Pēdējie notikumi to tikai apliecina, ārkārtas situācijas – tādas kā Āfrikas cūku mēris, Krievijas Federācijas aizliegums ievest Latvijā ražotās lauksaimniecības produktus, rada lielus zaudējumus mūsu lauksaimniekiem, kuri darbojas nestabilā biznesa vidē, rezultātā tas atstāj negatīvu ietekmi uz lauksaimniecību, īpaši jau uz lopkopību.

Lauksaimniecības Statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētāja, LOSP pārstāve Aija Balode norāda: „Sarunās ar ES Latvija panāca Tiešos maksājumus 95 eiro par 1 ha 2014.gadā – 196 eiro par 1 ha 2020.gadā. ES vidējais maksājums ir 260 eiro par 1 ha. Atgriežoties no sarunām Briselē, Valdis Dombrovskis teica, ka Latvijai ir atļauts maksāt PPVA līdz 2020.gadam. Diemžēl šobrīd iedalītais apjoms 2020.gadā sasniegs tikai 75,4% no vidējā ES maksājuma. PPVA lopkopības nozarei veido 62%. Ar premjerministri diskutēsim par to, ka bez iepriekšminētā atbalsta maksājuma apjoma zemniekiem nav iespējams izdzīvot, vismaz lopkopībā tā būs kritiska situācija.”

“Aicinām piešķirt adekvātu valsts atbalstu lauksaimniecības nozarei 2015.gadā un turpmākajos gados, tā, lai Latvijas lauksaimnieki spētu konkurēt ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu lauksaimniekiem un sasniegt Latvijas nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam noteikto mērķi, tas ir – palielināt apsaimniekotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpatsvaru un efektivitāti, ” rosina Armands Krauze, LOSP valdes priekšsēdētāja vietnieks ES lietās un ārējos sakaros.

Pievienot komentāru