Levits: Latvija savā ziņā ir saliņa, kur vīruss nav ticis pārāk tālu
Valsts prezidents Egils Levits slavē Latvijas sabiedrību. Neskatoties uz dažiem incidentiem, viņaprāt, ar situāciju tiek galā gan valdība, gan mediķi, gan iedzīvotāji.
Skaidrs, ka šāda krīze vēl nav piedzīvota, tā atšķiras no jebkā, ko esam piedzīvojuši iepriekš. Prezidents intervijā TV3 raidījumā “Nekā personīga” uzsver, ka jāpalīdz sociāli neaizsargātajiem un varbūt nav jāskatās tik stingri, vai visi nodokļi ir samaksāti, bet jākoncentrējas uz galveno – visiem kopā sagaidīt brīdi, kad atkal atsāksies brīva kustība un atdzīvosies ekonomika.
Vaicāts, vai, atskatoties uz vīrusa krīzes sākumu, pieļautas kādas lielas kļūdas, Levits norāda, ka, viņaprāt, lielas kļūdas netika pieļautas:”Paskatīsimies uz pasaules karti. Kā attīstās vīrusa situācija pasaulē. Un mēs varam redzēt, ka Latvija savā ziņā ir saliņa, kur vīruss nav ticis pārāk tālu. Pateicoties iedzīvotāju lielas daļas disciplīnai un sapratnei par šo situāciju. Un pateicoties tam, ka Valdība ir apsteidzoši un konsekventi turpinājusi savu politiku šī vīrusa ierobežošanai.”
“Šī krīze ir nevis tādēļ, ka ekonomika attīstījusies nepareizā virzienā. Vai ir bijušas samilzušas ekonomikas problēmas. Tas nav šīs krīzes iemesls. Krīzes iemesls ir pavisam vienkāršs un banāls. Ka mēs nevaram brīvi kustēties. No 8 miljardiem Zemes iedzīvotāju apmēram pusei ir ierobežota kustības brīvība. Un šīs krīzes uzdevums ir iesaldēt ekonomiku, iesaldēt uzņēmumus, iesaldēt darbavietas, lai pārziemotu, lai pārdzīvotu šo vīrusa pandēmijas laiku. Un tas pavisam cits uzdevums kā līdzšinējās krīzēs, kur bija jāreformē un strukturāli jāreformē ekonomika. Šodien nav nepieciešams strukturāli reformēt. Šodien ir nepieciešams iekonservēt ekonomiku. Un šo pasākumu jēga ir palīdzēt pirmkārt uzņēmējiem un otrs uzdevums – palīdzēt mājsaimniecībām, palīdzēt ikvienam cilvēkam,” uzskata prezidents.
“Es gribētu minēt divus piemērus, ja mēs runājam par atbalstu mājsaimniecībām un cilvēkiem. Tam vajadzētu pievērst uzmanību. Viens ir, ka būtu dīkstāves regulējaumā būtu jāņem vērā arī apgādājamo skaits. Ja, piemēram, cilvēks ir vieninieks un viņam ir 75% līdz maksimāli 700, tas ir labs regulējums. Bet, ja viņam tomēr ir apgādājamais – viens, divi, trīs bērni, varbūt vēl kāds cits apgādājamais, tad tomēr šeit būtu nepieciešams lielāks atbalsts. Otrs – ir daudzi uzņēmumi, kas nav nomaksājuši nodokļus vai līdz galam nav nomaksājuši nodokļus. Bet dīkstāves pabalstu saņem viņu darbinieki un to uzņēmumu darbinieki, kuri nav samaksājuši vai nav pilnībā samaksājuši nodokļus, tur dīkstāves pabalsts pagaidām nepienākas. Un es domāju, ka šeit jāmaina regulējums, jo darba ņēmējs parasti nav atbildīgs par to, ka darba devējs uzņēmējs nav samaksājis nodokļus. Pēc krīzes pozitīvs blakus efekts no šī dīkstāves pabalstu regulējuma būtu tas, ka daudzi uzņēmēji būs spiesti iziet no pelēkās zonas. Jo tagad ir skaidri redzams, kuri maksā un kuri nemaksā,” runājot par valsts atbalstu krīzē cietušajiem, sacīja Levits.