Levits izsludina grozījumus pašvaldību ārkārtas vēlēšanu regulējumā
Valsts prezidents Egils Levits ir izsludinājis grozījumus likumā “Par pašvaldībām” un Pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, kas maina pašvaldību ārkārtas vēlēšanu regulējumu un ļauj šādos gadījumus vietvaras ievēlēt uz vairāk nekā četriem gadiem.
Šie likumu grozījumi dos iespēju ārkārtas vēlēšanās pašvaldības ievēlēt uz vairāk nekā četru gadu termiņu.
Grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā Saeima pieņēma ar 52 balsīm “par”, savukārt grozījumus likumā “Par Pašvaldībām” parlaments atbalstīja ar 51 balsi.
Pret minētajiem likumprojektu grozījumiem negatīvu attieksmi pauduši vairāki Saeimas deputāti.
“Šis balsojums patiesībā ir balsojums nevis par domes atlaišanu, šis balsojums ir par iedomātu varas sagrābšanu uz pieciem vai sešiem un vēlāk jau, cik ilgu laiku grib, gadiem. Ja šis jautājums būtu tikai un vienīgi par domes atlaišanu, es domāju, ka šādas diskusijas faktiski varētu arī nebūt. Bet šis jautājums ir par likumprojektu, kas ir pretējs Satversmē nostiprinātai demokrātijai. Un Satversmē nostiprināta demokrātija pasaka, ka vēlēšanu cikls ir četri gadi,” iepriekš izteicās Saeimas deputāts Aldis Gobzems.
“Tātad mēs esam nonākuši situācijā, kurā koalīcijas pārstāvji uzskata, ka balsu vairākums stāv pāri pilnīgi visam. Un tā jūsu pārliecība ir tāda, ka jums jau vajag tikai tās 52 vai 51 balsi, lai pilnīgi neieklausoties nedz Juridiskā biroja iebildumos, nedz arī citu juristu un arī valsts, piemēram, Valsts kancelejas iebildumos, ja mēs runāsim tālāk par citiem likumprojektiem. Jūs uzskatāt, ka jūsu pusē ir taisnība tikai tāpēc, ka jums ir tā viena vai divas, trīs liekās balsis, kuras jau šodien arī speciāli ieradās šim nolūkam. Bet jūs ilgi, protams, tā nevarēsiet strādāt, jo jūsu pusē ir tikai tās dažas balsis, bet mūsu pusē ir veselais saprāts, mūsu pusē ir tiesiskums, lai cik jums smieklīgs šis vārds varbūt neliktos, bet mūsu pusē vēl šis vārds ir dzīvs, un mēs ļoti cienām tiesiskumu,” norādījusi pie Saeimas frakcijas nepiederošā Jūlija Stepaņenko.
Tāpat izmaiņas paredz, ka domes atlaišanas gadījumā pagaidu administrāciju ieceļ uz deviņiem mēnešiem. Patlaban šis termiņš ir 15 mēneši, un, kā norādījuši grozījumu autori, pašreizējā kārtība nav pieļaujama, jo samērā ilgu laiku pašvaldību vada cilvēki, kuri domē nav ievēlēti un kuriem nav vietējo iedzīvotāju uzticības mandāta.
Lai šīs likumu izmaiņas attiektos jau uz gaidāmajām Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, tās bija jāizsludina pirms Saeimā pieņemtā likuma par Rīgas domes atlaišanu.
Foto: Valsts kanceleja
