Lembergs norāda uz trūkumiem un riskiem atklātas Valsts prezidenta ievēlēšanas gadījumā

Jebkuras amatpersonas vēlēšanām jābūt aizklātām, uzskata Ventspils mērs Aivars Lembergs, norādot, ka neatbalsta lēmumu par Valsts prezidenta turpmāku ievēlēšanu atklātā Saeimas balsojumā.

“Iedomājieties, ka tagad sanāk 100 deputāti. Visi nebalsos PAR. Kāds balsos PRET. Tagad prezidentam jānosauc premjera kandidāts, tātad, ja viņš balsojis PRET, viņš var tikt nosaukts? Prezidentam formāli jānosauc vēstnieks. Prezidents paskatīsies, ka balsoja PRET – tātad nevar būt vēstnieks,” skaidroja Lembergs.

Pēc viņa sacītā, atklātas prezidenta vēlēšanas dod iespēju kontrolēt deputātu gribu un deputātiem uzspiest savu. “Tāds ir tas mērķis. Un tās ir pasakas, ka atklāts balsojums ir demokrātisks,” uzskata politiķis.

Viņš ironizēja, ka tad jau arī Saeimas vēlēšanām jānorit atklāti. “Katram pasē iespiež zīmodziņu, par ko viņš ir balsojis, un tad, kad iet uz darba interviju, tad pirmais, ko jautā, – par ko balsoji? Ja, pēc darba devēja domām, pareizi nobalsoji, tad ņems darbā, ja nē, tad nē. Ļoti demokrātiski?” vaicāja Lembergs.

Jau vēstīts, ka Saeima ceturtdien, 4. oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā Saeimas balsojumā.

Līdz šim Satversmē bija noteikts, ka Valsts prezidentu ievēlē aizklāti, balsojot ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu.

Izmaiņas Satversmē stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī.

Foto: F64