LDz nopirktā ražotne stāv tukša; pasūtījumi tiek ar Osinovski saistītai firmai

Pirms divarpus gadiem Tv3 raidījums “Nekā personīga” jau ziņoja par valdības lēmumu ļaut “Latvijas dzelzceļa” (LDz) meitasuzņēmumam nopirkt firmu “Rīgas vagonbūves uzņēmums “Baltija”” (“RVU “Baltija””) Daugavpilī. Ražošanas un attīstības plāni bija grandiozi, bet tie nav piepildījušies. Turklāt vienīgo visā šajā laikā saņemto pasūtījumu izpildījusi firma, kas saistīta ar LDz vadītāja kukuļošanā apsūdzēto igauņu miljonāru Oļegu Osinovski.

2016. gadā Satiksmes ministrija (SM) prasīja valdības akceptu LDz meitasuzņēmuma “LDz ritošā sastāva serviss” plānam Daugavpilī nopirkt firmu “RVU “Baltija””. Tika solīts sākt ražot un tirgot pusvagonus, pārbūvēt dzelzceļa platformas NATO sabiedroto spēku tanku ”Abram” pārvadāšanai, iegūt Krievijas uzņēmuma ”Transkonteiner” pasūtījumus un kopā ar skandināvu partneri ražot kontreilerus.

2016. gada maijs

“Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš: Mūsuprāt, būtu labāk atpirkt šīs ieliktās investīcijas un uz šīs bāzes veidot, būtībā – turpināt veidot – inovatīvus vagonus, kas būtu nepieciešami gan sadarbības partneriem NATO kravu pārvadājumos, gan arī nākotnē izvērtēt iespēju būvēt kontreileru vagonus, kas ir perspektīva, manuprāt, gan Krievijas, gan Eiropas tirgū.

Taču šobrīd uzņēmumam piederošais īpašums ir pamests, rosība notiek tikai “LDz ritošā sastāva servisa” teritorijā.

Spožie solījumi nav piepildījušies. Pirms četriem gadiem svinīgi prezentētie pusvagoni aizvien stāv nelietoti un bez sertifikācijas. Tā nepieciešama, lai vagonus drīkstētu izmantot satiksmē. Gada pārskatā “RVU “Baltija”” to skaidro ar kravu pārvadājumu apjoma kritumu, tādēļ arī vagonus nevienam nevajag. Atbildīgās amatpersonas gan noliedz, ka sertificēšanai atmests ar roku.

“Es domāju, ka, ja ir pieprasījums, tas vienmēr ir cerība uz to, ka tas arī notiks, tāpēc jau šīs izstrādes tiek arī veiktas, lai tu varētu arī tirgū kaut ko piedāvāt,” raidījumam norāda Uldis Augulis.

Pirms diviem gadiem SM lepojās, ka “RVU “Baltija”” kopā ar skandināvu uzņēmumu kopīgi ražos kontreilerus. “Nekā personīga” toreiz vēstīja, ka projekta izvērtēšanai tika nolīgts zvērināts advokāts Viktors Tihonovs. Arī šie plāni ir izgāzušies.

“Diemžēl, izbeidzās… Pat tika izveidota starptautiska darba grupa, bija pieaicināti auditori, tika izvērtēti visi par un pret, diemžēl pret bija vairāk, jo šis projekts beigu beigās izmaksātu ļoti dārgi. Principā, par tādām cenām, kā mums šis produkts beigās sanāktu, neviens mums te nepirktu,” skaidro “RVU “Baltija”” valdes loceklis Guntis Innuss.

Uz papīra uzņēmumā darbība ir notikusi. Tanku pārvadāšanai pārbūvētas desmit platformas. Tiesa gan, pārbūvi veica darbinieki no LDz un “LDz ritošā sastāva servisa”, un viņu teritorijā arī notika darbs. Projektu izstrādāja no malas nolīgta firma.

“Ritošā sastāva servisam” nav ne konstruktoru… Šajā gadījumā arī “RVU “Baltija”” operēja arī ar saviem līdzekļiem, kuri tika pārņemti, iegādājoties šo uzņēmumu.

“Pirmām kārtām, tas ir saistīts ar visām sertifikācijām. “Ritošā sastāva serviss” pēc būtības ir remontserviss. Lai ražotu, bija svarīgi šīs atlikušās akcijas iegādāties. Jo tāpat “Latvijas dzelzceļš” bija akcionārs, un attīstīt kā ražošanas uzņēmumu. Lai nākotnē, kad ir pieprasījums, ir iespējams arī nodrošināt. Tie pirmie soļi ir sperti, ir iespējams pašiem šeit mājās, piesaistot savus prātus, zinātniekus, tehniskos cilvēkus, izstrādāt, nevis pirkt kaut kādu pakalpojumu no ārpuses,” turpina Augulis.

Platformu pielāgošanai tankiem “RVU “Baltija”” nolīga pirms diviem gadiem dibināto “ST Engineering”. Šī uzņēmuma īpašnieks Anatolijs Sauts ir bijis valdes loceklis igauņu miljonāram Oļegam Osinovskim piederošajā firmā “DL Metal”. Osinovskis tiek tiesāts par pusmiljonu eiro liela kukuļa maksāšanu bijušajam LDz prezidentam Uģim Magonim. Saskaņā ar apsūdzību kukulis bija atlīdzība par četru lietotu lokomotīvju iegādi no miljonāra uzņēmuma. Neilgi pēc viņa aizturēšanas Osinovskis “Nekā personīga” atklāja, ka vēlējās Daugavpilī remontēt NATO tehniku, tomēr nebija gatavs ieguldīt līdzekļus ražotnes modernizācijā bez garantijām, ka dabūs pasūtījumu.

Vienīgie ”RVU “Baltija”” ienākumi ir no cita LDz koncerna – ”LDZ Cargo”. Tas par platformu pārbūvi militārām vajadzībām un avansā par turpmākiem darbiem samaksājis 360 00 eiro. Darbu izpildei arī turpmāk piesaistīs uzņēmumus no malas.

““RVU “Baltija”” patreizējā momentā veic “Cargo” pasūtījumu, strādājam pie pasūtījuma izpildīšanas par uzlikām, kuras ir domātas priekš fitinga platformām, lai varētu pārvadāt riteņu tehniku – ne tikai konteinerus, bet arī riteņu tehniku – ar šīm platformām,” norāda Innuss.

Šo teritoriju LDz par pusmiljonu latu iegādājās no bankrotējušās fabrikas “Stīga Balt” saimniekiem. Vēlāk jau par pieckārt zemāku cenu to pārdeva “Rīgas vagonbūves uzņēmumam “Baltija”‘. Pirms diviem gadiem valsts izlēma uzņēmumu ar visu teritoriju iegādāties – šoreiz par 300 000 eiro. Toreiz bija plāns sākt vagonu ražošanu, tomēr līdz šim nekādas aktivitātes gandrīz nav notikušas.

“LDz ritošā sastāva serviss” ceturto daļu “RVU “Baltija”” daļu iegādājās 2012. gada pavasarī. Dažus mēnešus par pusmiljonu latu nopirka zemi ar ēkām Daugavpilī. Te iepriekš atradās rūpnīca “Stīga Balt”. Starp īpašniekiem savulaik bijis Grigorijs Krupņikovs, kurš ticis saukts par partijas “Jaunais laiks” pelēko kardinālu, kā arī Andrejs Dozorcevs, kurš lielus ziedojumus pārskaitījis LPP/LC, ZZS un vēlāk arī “Gods kalpot Rīgai”. Tolaik nozari vadīja bezpartejiskais Aivis Ronis. Kad ministriju vadīja Anrijs Matīss, daļu nekustama īpašuma pārdeva firmai “RVU “Baltija”” par 90 000 latu. To pašu teritoriju ”Latvijas dzelzceļa” koncerns pāris gadus vēlāk atkal nopirka kopā ar ”RVU “Baltija””.

2013. gadā īpašnieki nolēma palielināt “RVU “Baltija”” pamatkapitālu. Valsts uzņēmums ”LDz ritošā sastāva serviss” ieguldīja 175 000 latu. Dažus mēnešus vēlāk sāka iepirkt iekārtas. Lielākais “RVU “Baltija”” pirkums bija 1,35 miljoni par iekārtām, ko piegādāja SIA “SM”. Viens no tās īpašniekiem ir Armands Grīnbergs. Tajā laikā viņam piederēja arī daļas “Euro-Auto”. “Nekā personīga” jau ziņoja, ka šis uzņēmums 2016. gada vasarā Ulda Auguļa ģimenei bez atlīdzības lietošanā nodeva pilnīgi jaunu “Renault” automašīnu. Tas noticis mēnesi pēc tam, kad valdība deva atļauju iegādāties “RVU “Baltija””.

Darījuma brīdī neveiksmīgā uzņēmuma kontā atradās 250 000 eiro. Tas ir būtiskākais, ko valsts no šī pirkuma ir ieguvusi. Auditori firmas vērtību noteikuši tikai nedaudz virs šīs summas.

2016. gada 17. maija valdības sēdē Māris Kučinskis teica: Es šobrīd esmu noticējis, ka šīs ieceres tiks īstenotas, jo konkurences šim uzņēmumam nav, ja es pareizi saprotu. Tā ir ļoti liela specifika, jautājums ir tikai – ja pēc gada tur būs nullīte, vai šogad neko neuzsāks, tad mēs būsim jums nepareizi uzticējušies.

”Latvijas dzelzceļa” peļņa pagājušajā gadā sasniedza 23 miljonus eiro. Valdība nolēmusi, ka atšķirībā no citiem valsts uzņēmumiem, kas lielāko daļu no nopelnītā ieskaita valsts budžetā, dzelzceļš gan šo summu, gan turpmāko divu gadu peļņu paturēs sev, lai investētu infrastruktūrā.