Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumu iekārtas nonāk pie konkurentiem Krievijā
Pirms četriem gadiem Krimas aneksijas dēļ pāorientēties bija spiesti citas lielas nozares pārstāvji – zivjrūpnieki. Krievijas atbilde Eiropas Savienības (ES) sankcijām pēc Krimas notikumiem aizvēra durvis lielajiem mūsu uzņēmumiem, kuri savu produkciju galvenokārt sūtīja uz austrumu kaimiņu valsti, vesta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Pēc Krievijas valdības lieguma importēt preci no ES, daži Latvijas zivrūpnieki tomēr izķepurojās, bet daži ne. “Nekā personīga” izpētījis, ka vienam no lielākajiem zivju pārstrādes izņēmumiem Ziemeļkurzemē pēc bankrota iekārtas, kas iegādātas par Eiropas naudu, nonākušas Krievijā pie viņu konkurentiem.
Krievijas atbilde ES sankcijām par Krimas anektēšanu 2014.gadā aizvēra durvis Latvijas zivrūpniekiem. Krievijas valdība liedza importēt dažādas preces no ES. Zivrūpnieki centās savus biznesus pārorientēt uz citiem tirgiem. Daļai uzņēmumu tas izdevās, daudzi nozarē esošie uzņēmumi bankrotēja. Pāri palikušo tehniku, kas iegādāta par ES fondu finansējumu, izveda uz Krieviju.
Viens no lielākajiem zivju pārstrādes uzņēmumiem Kurzemes ziemeļos, Mērsragā – “Sabiedrība IMS” ražoja zivju konservus – šprotes, ik dienas nodarbinot 200 cilvēku. Rūpnīca bija moderna un aprīkota ar mūsdienīgām iekārtām, kas iegādātas par ES fondu līdzekļiem vairāk nekā trīs miljonu eiro vērtībā. Daļu iekārtu nopirka jau pēc Krievijas tirgus aizvēršanas. Jaunu tirgu apgūšana ”Sabiedrībai IMS” nesekmējās. 2017.gadā elektroenerģijas tirgotājs SIA ”Geton Energy” pieprasīja uzņēmuma atzīšanu par maksātnespējīgu
Uzņēmums vairākus miljonus palicis parādā “Rietumu bankai”, vairāk kā 300 000 eiro valstij. Lai apmierinātu kreditoru prasības, maksātnespējas administrators šī gada februārī izsolīja uzņēmumam piederošo īpašumu – saldētavu un ražošanas iekārtas.
Ražošanas iekārtas par 1,2 miljoniem iegādājās uzņēmums ”Zītari LZ”. Trīs mēnešus vēlāk ”Zītari LZ” savā īpašumā ieguva vēl viena bankrotējuša zivju pārstrādes uzņēmuma ”Kuršu zeme” īpašumu – par 280 000 eiro. Eiropas fondu investīcijas ”Kuršu zemē” lēšamas ap 2,8 miljoniem eiro . Vēl 2017.gadā iegādājoties iekārtas par pus miljonu eiro.
”Zītari LZ” pamatdarbības veids ir ēdināšana. Uzņēmumam Rīgā un Ventspilī ir vairākas ēdnīcas. Ar zivrūpniecību viņi neplāno nodarboties, izsolē iegūtās iekārtas tie tālāk pārdod uz Krieviju.
“Man piegāja opcija, izdomāju jaunu biznesu, visu to zivju pārstrādi Latvijā, zinu, kas tur notiek, pats esmu ņēmies ar zivīm, man ir kuģi bijuši, tāpēc es viņus visus pazīstu – vienkārši tirgojam. Mēs daļu pārdodam uz Ukrianu, daļu Baltkrieviju…Uz Kaļiņingradu arī vedam ārā. IMS uz Kaļiņingradu vedam ārā, daļu, ne visu,” saka ”Zītari LZ” izpilddirektors Juris Zeltiņš.
Kā noskaidroja ”Nekā personīga”, iekārtas tiek pārdotas Krievijas uzņēmumam ”EnergoMehProm”. Tās īpašnieks Leonīds Hodosko ir arī Kaļiņingradā esošā zvejnieku kolhoza ”Za Rodinu” tehniskais direktors. Šis kolhozs no Latvijas jau iegādājies zvejas kuģi.
2015.gadā Kaļiņingradā tika izveidota speciāla ”šprotu programma”, kuras mērķis ir ražot zivju konservus, ko agrāk iepirka no Latvijas.
Krievijas medijos aktīvi stāsta, ka zvejnieku kolhoza ”Za Rodinu” aizstāj Latvijas produktus. 2018.gada izskaņā Kaļiņingradas radio ”Za Rodinu” direktors Sergejs Lutarevičs klāstīja plānus par jaunas ražotnes būvēšanu un ieiešanu Eiropas tirgū.
Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits uzskata, ka tā nav problēma, ka Latvijas iekārtas nonāk pie konkurentiem. ”Kuršu zeme” un ”Sabiedrība IMS” ilgstoši bija Šmita vadītās savienības biedri.
“Arī, es domāju tas ir normāls process, tās iekārtas eksportē un uzstāda arī Latvijas kompānijas, starp citu – Krievijā. Ko darīt, ja uzņēmumam tirgus ir beidzies un šīs iekārtas vienkārši stāv, tad to vērtība praktiski ir nulle, izņemot, ja ir kāds un šajā gadījumā tā ir Krievija, kur šādas iekārtas ir pieprasītas,” saka Šmits.
Lauku atbalsta dienests, kas ir atbildīgs par šī Eiropas fondu finansējuma uzraudzību, ir viens no pēdējiem kreditoriem rindā, taču arī viņi neuzskata, ka iekārtu pārdošana Krievijai ir problēma.
“Likumsakarīgi šīs iekārtas nopērk citi un šajā gadījumā tie ir Krievijas uzņēmumi, kas arī ir izskaidrojams ar to, ka viņi šo zivju konservu apstrādi šobrīd attīsta, ņemot vērā to, ka konservs ir viņu produkts, ko viņi patērē un mūsu apstrādes uzņēmumi ir kā paraugs bijis līdz šim. Šīs iekārtas, ko viņi ir iegādājušies, ir pietiekoši labas, lai izmantotu arī viņu uzņēmumi šobrīd,” norāda Zivsaimniecības un valsts atbalsta departamenta direktors Rinalds Vācers.
Viens no ”Zītari LZ” īpašniekiem ir advokāts Modris Supe. Viņš vairākus gadus pārstāvējis Rīgas brīvostas pārvaldes intereses dažādos konfliktos. Pēc iepriekšējā Rīgas brīvostas pārvaldnieka Leonīda Loginova amata atstāšanas, Supe piedalījās jaunā pārvaldnieka atlasē un izvērtēšanā – izraugoties ”Zītari LZ” izpilddirektora brāli Ansi Zeltiņu.
