Latvijas iedzīvotāju veselības rādītāji uzlabojas
Daudzās jomās Latvijas iedzīvotāju veselības rādītāji ir uzlabojušies, tuvinoties vidējiem Eiropas Savienības dalībvalstu rādītājiem – liecina Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2011.-2017.gadam īstenošanas vidusposma (2011.-2013.g.) novērtējums.
Tā piemēram, no 2009.gada par 2 gadiem ir palielinājies iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto mūža gadu* skaits, 2012.gadā sasniedzot un pat pārsniedzot 54,7 gadus vīriešiem un 57,8 – sievietēm, kas bija izvirzīts par mērķi Sabiedrības veselības pamatnostādnēs līdz 2017.gadam. Tāpat arī potenciāli zaudēto mūža gadu** rādītājs kopš 2009.gada samazinājies par 14%, kas liecina par priekšlaicīgās mirstības samazinājumu.
Nedaudz samazinājusies ir priekšlaicīga mirstība no sirds un asinsvadu sistēmas slimībām, kā arī ļaundabīgajiem audzējiem. Samazinājusies arī zīdaiņu mirstība, informē Veselības ministrija.
Neinfekciju slimību galvenās riska faktoru grupas ir nepietiekama fiziskā aktivitāte, neveselīgs uzturs, smēķēšana un pārmērīga alkohola lietošana. Šo riska faktoru ierobežošana būtiski uzlabo sabiedrības veselību. Tomēr jāņem vērā, ka izmaiņas iedzīvotāju paradumos un uzvedībā notiek lēni un ir nepieciešams turpināt regulārus un kompleksus veselības veicināšanas pasākumus, piemēram, padarot veselīgāko izvēli iedzīvotājiem par visvieglāk pieejamo.
Novērtējums arī atklāj, ka veselības rādītāji atšķiras dažādās vecuma, dzimuma, dzīvesvietas un citās iedzīvotāju grupās. Joprojām vīriešiem ir vērojama daudz augstāka priekšlaicīga mirstība kā sievietēm – neveselīgāks dzīvesveids (neveselīgs uzturs, atkarību izraisošo vielu lietošana) un riskantāka uzvedība.
Novērtējumā ministrija uzsver, ka būtiskākā nozares problēma ir nepietiekamais finansējums veselības nozares pakalpojumu nodrošināšanai – pārskata periodā tā procentuālais īpatsvars no iekšzemes kopprodukta ir nokrities līdz 3,2% (2013.gadā), kas ir otrs zemākais rādītājs pēdējo 8 gadu laikā un viens no zemākajiem Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tieši naudas trūkums tiek uzsvērts kā galvenais iemesls, kādēļ iedzīvotāji nav vērsušies pēc palīdzības pie veselības aprūpes speciālistiem.
Veselības politikas īstenošanā būtiska loma ir starpnozaru sadarbības veicināšanai, tādējādi ir nepieciešams turpināt ieviest principu “veselība visās politikās” gan veselības veicināšanas, gan veselības aprūpes jomā, paaugstinot visu sektoru izpratni un iesaisti sabiedrības veselības jautājumu kompleksā nodrošināšanā.
*Veselīgi nodzīvotie mūža gadi ir laiks, ko persona prognozējami var nodzīvot bez slimībām un invaliditātes jeb aktivitātes ierobežojumiem.
** Potenciāli zaudētie mūža gadi ir gadi, kurus cilvēks būtu nodzīvojis līdz kādam noteiktam vecumam, ja nebūtu miris nelaimes gadījumā, kādas slimības vai cita iemesla dēļ (līdz 64 gadu vecumam).
