Latvijas augstskolas attīstības projektiem saņem miljoniem latu

Lai cik grūti ir pareizi prognozēt visizdevīgākās nozares valsts atbalstam un ieguldījumiem, tālredzīgi uzlabojumu projekti neapšaubāmi atmaksājas. Tāpat kā toreiz, arī šodien izšķiroši valsts attīstībai ir stratēģiski ieguldījumi izglītībā un zinātnē, kā arī lieli vietējā un ārzemju kapitāla ieguldījumi privātā sektorā.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šogad ir nodrošinājusi, ka Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) apakšaktivitātes “Augstākās izglītības iestāžu telpu un iekārtu modernizēšana studiju programmu kvalitātes uzlabošanai, tai skaitā nodrošinot izglītības programmu apgūšanas iespējas arī personām ar funkcionāliem traucējumiem” ietvaros Latvijas augstskolas saņems vairāk nekā 100 miljonus latu, kas gandrīz trīs reizes pārsniedz 2010. gada valsts budžeta bāzes finansējumu augstākajai izglītībai, raksta LV.LV.

ERAF līdzekļi augstskolu attīstībai

Pirmās vienošanās par ERAF līdzekļu saņemšanu tika parakstītas 16. aprīlī ar astoņām koledžām. 12. maijā vienošanos parakstīja Ventspils Augstskola, bet 14. maijā – Vidzemes Augstskola.

“Šis notikums apliecina Latvijas jauniešiem, topošajiem vidusskolu absolventiem un sabiedrībai kopumā, ka augstākajā izglītībā valstī tiek ieguldīti nozīmīgi finanšu līdzekļi,” uzsver izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, novēlot augstskolām šos līdzekļus ieguldīt efektīvi. Pēc ministres vārdiem, efektivitāti iespējams mērīt ar augstu kvalifikāciju ieguvušiem speciālistiem un viņu sekmīgu iekļaušanos darba tirgū.

Trīs universitātes – Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Universitāte (LU) – ERAF projekta ietvaros kopumā ir saņēmušas vairāk nekā 47 miljonus latu.

RSU plānots izveidot pirmo inovatīvo izglītības tehnoloģiju centru Baltijā, lai medicīnas studiju procesā sekmētu jaunāko tehnoloģiju izmantošanu. Centru paredzēts aprīkot ar mulāžām un datorsimulācijām, kas ļaus apgūt dažādas ikdienas ārsta darbā nepieciešamās praktiskās iemaņas. Centru izmantos studentu apmācībai un veselības aprūpes speciālistu tālākizglītībai. Projekta finansējums – 5167 828 lati, t.sk. 4392 654 lati – ERAF līdzekļi, 370 533 lati – valsts budžeta finansējums un 404 641 lats – RSU līdzfinansējums.

Savukārt RTU īstenos projektu “Rīgas Tehniskās universitātes vienotā teritoriālā kompleksa izveide”. Tas paredz Ķīpsalā izveidot spēcīga inženierzinātņu studiju centra kodolu, izvietojot tur piecas RTU fakultātes. Projekta finansējums – 19 879 035 lati, t.sk. 16 897 180 lati – ERAF līdzekļi, 1425 327 lati – valsts budžeta finansējums un 1556 528 lati – RTU līdzfinansējums.

LU uzsāks īstenot projektu “Latvijas Universitātes infrastruktūras modernizācija prioritāro virzienu studiju programmu attīstībai”. Atbilstoši LU attīstības stratēģijai nozīmīgākais LU modernizācijas virziens ir jauna, mūsdienīga vienota studiju un zinātniskā darba centra (Akadēmiskā centra) izveide Rīgā, Torņakalna rajonā. Projekta mērķis ir nodrošināt LU kā Latvijas lielākās plaša profila universitātes attīstību, lai palielinātu Latvijas starptautisko konkurētspēju. Projekta finansējums – 22 736 757 lati, no tiem 19 326 244 lati – ERAF finansējums, 1630 225 lati – valsts budžeta finansējums un 1780 288 lati – LU finansējums.

Līgumi par vairāk nekā 3,5 miljoniem latu parakstīti arī ar trim mākslas augstskolām: Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju (JVLMA), Latvijas Mākslas akadēmiju (LMA) un Latvijas Kultūras akadēmiju (LKA).

Projekts “Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas telpu, bibliotēkas un aprīkojuma modernizēšana studiju programmu kvalitātes uzlabošanai un studiju pieejamības nodrošināšana personām ar funkcionāliem traucējumiem” paredz jaunu mācību telpu izbūvi JVLMA ēkas bēniņstāvā, modernas mūzikas studijas izveidi un aprīkošanu ar jaunākajām tehnoloģijām, kā arī bibliotēkas un fonotēkas modernizāciju. Projekta kopējās izmaksas ir 1149 869 lati (Ls 977 388 – ERAF finansējums, Ls 82 446 – valsts budžeta finansējums un Ls 90 035 – JVLMA pašfinansējums).

Projekta “Latvijas Mākslas akadēmijas studiju kvalitātes uzlabošana” mērķis ir uzlabot augstākās izglītības kvalitāti un pieejamību, modernizējot LMA infrastruktūru un aprīkojumu, tajā skaitā nodrošinot LMA izglītības programmu pieejamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Projekta ietvaros tiks izveidotas jaunas studiju telpas, modernizēts bibliotēkas aprīkojums, studiju aprīkojums un iegādāts aprīkojums cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Projekta kopējās izmaksas ir 1016 154 latu, t.sk. – 863 730 latu – ERAF finansējums, 72 858 latu – valsts budžeta finansējums, 79 566 latu – cits publiskais finansējums.

Savukārt projekta “Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra un audiovizuālās mākslas katedras Teātra studiju bāzes ēkas rekonstrukcija un pieejamības nodrošināšana personām ar funkcionāliem traucējumiem” ietvaros tiks rekonstruēta Teātra un audiovizuālās mākslas katedras Teātra studiju bāzes ēka Rīgā, Dzirnavu ielā 46, izveidota jauna piebūve un iegādāts nepieciešamais aprīkojums. Kopējās projekta izmaksas ir 1403 063 lati, no kuriem ERAF līdzfinansējums ir 1001 490 latu.

Viedokļi, komentāri

Latvijas Kultūras akadēmijas rektors profesors Jānis Siliņš:

“Šādam stratēģiskam ieguldījumam jau vajadzēja būt sen, jo bez pilnvērtīga infrastruktūras un iekārtu nodrošinājuma nevar nonākt pie kvalitātes. Liekas, kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva šādas iespējas izmantoja jau agrāk.

Tā kā Latvijā nekad (ne periodā no 1918. līdz 1940. gadam, ne padomju okupācijas laikā, ne jaunajos laikos) nav bijusi sava patstāvīga aktieru un režisoru profesionālās sagatavošanas bāze, tad tagad ir iespēja šādu pilnvērtīgu, atbilstoši aprīkotu bāzi iegūt. Ar nepieciešamajām nodarbību, mēģinājumu un publiskā izpildījuma telpām, kur topošie skatuves mākslinieki mazāk domās par sadzīviskām lietām, kas līdzšinējās pielāgotajās telpās bija liela problēma, bet vairāk varēs domāt par profesionālo izaugsmi. Līdz ar to būs iespējams ne tikai sagatavot kvalitatīvus studiju darbus, bet labākos no tiem – cikliski parādīt arī skatītājiem, kā tas ir pieņemts visur Eiropā .

Šobrīd LKA Senāts par konkrētas summas piešķiršanu nav lēmis, jo projektam ir savas attīstības fāzes. Tā kā šādiem projektiem nav avansa maksājumu, Senātā tiks pieņemti lēmumi par to, kā šos jautājumus atrisināt. Tad, kad šādi lēmumi būs pieņemti, tad arī precīzi pateiksim, kādi līdzekļi no akadēmijas budžeta tiek tērēti.”

Daugavpils Universitātes rektors profesors Arvīds Barševskis:

“Protams, šādi līdzekļi Latvijas augstākās izglītības sistēmā studiju vietu modernizēšanai agrāk nav ieguldīti! Tas ir ļoti svarīgi, un pēc projektu realizēšanas noteikti būtiski uzlabos augstākās izglītības kvalitāti. Bez tam viena no šo projektu pamatnostādnēm ir pielāgot telpas cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kas Latvijā ir ļoti aktuāli.

Daugavpils Universitāte ir piesaistījusi nedaudz vairāk kā 16 miljonus latu. Protams, arī DU infrastruktūras modernizēšanā agrāk šādi līdzekļi nekad uzreiz nav tikuši ieguldīti. Mēs modernizēsim studiju korpusus un pētniecisko bāzi “Ilgas”, būvēsim jaunu laboratoriju korpusa piebūvi un iepirksim ļoti modernu aprīkojumu, kas atsevišķās jomās būs modernākais Baltijā vai pat Austrumeiropā.

Sagatavojot projektu, pirmkārt, ir domāts par studentiem, par viņu studiju vietu modernizēšanu. Studentiem ir paredzētas pat bērnu istabas un modernas atpūtas telpas. Nākamie DU studenti studēs laboratorijās, kas būs modernākas, nekā pašlaik tās ir daudzās Eiropas vadošajās universitātēs.

Tā kā mums pašlaik ir viens no gados jaunākajiem akadēmiskajiem personāliem Latvijā, turklāt vairāk nekā 60% jau ir ar doktora grādu, tāpēc, protams, man ir pamats teikt, ka DU sniegto studiju kvalitāte būs ļoti augsta un mūsu beidzēji būs profesionāli un zinoši speciālisti.”

Rīgas Tehniskās universitātes Stratēģiskās attīstības departamenta direktors Mareks Zeltiņš:

“Rīgas Tehniskās universitātes un Valsts izglītības attīstības aģentūras noslēgtais līgums par ERAF atbalstu projekta “Rīgas Tehniskās universitātes vienotā teritoriālā kompleksa izveide” īstenošanai paredz īstenot pirmo posmu vienota RTU teritoriālā kompleksa izveidei Ķīpsalā un tās tiešā tuvumā.

Iecerēts, ka līdz 2013. gadam Ķīpsalā tiks izveidots spēcīgs inženierzinātņu studiju centra kodols, kopumā izvietojot tur piecas RTU fakultātes. Šim nolūkam jau esošajā RTU ēku kompleksā Ķīpsalā nepieciešams uzbūvēt divus jaunus mācību korpusus un rekonstruēt esošos kompleksus, uz kuriem no attālākām pilsētas teritorijā izkliedētām ēkām tiks pārvietotas vairākas RTU struktūrvienības.

Projekta “Rīgas Tehniskās universitātes vienotā teritoriālā kompleksa izveide” kopējās izmaksas ir 19 879 035 lati: ERAF finansējums – Ls 16 897 180, nacionālais līdzfinansējums – Ls 1425 327 un RTU līdzfinansējums – Ls 1 556 528.

RTU vienotā teritoriālā kompleksa projekta īstenošanas iespēja vērtējama kā ļoti pozitīva un RTU optimizācijai ārkārtīgi nepieciešama. Projekts dos iespēju nodrošināt nākotnes kvalitātes prasībām atbilstošas studijas un zinātnisko pētniecību, fakultāšu un institūtu starpnozaru efektīvu sadarbību, akadēmiskā personāla un pētniecības iekārtu pilnvērtīgu izmantošanu, studiju un pētniecības telpu racionālu apsaimniekošanu.

RTU būs vienīgā universitāte Latvijā, kas jau 2013. gadā spēs pilnvērtīgi koncentrēt resursus, mainot savu veidolu un piedāvājot studentiem tirgus prasībām atbilstošu servisu. Jaunais RTU teritoriālais komplekss palīdzēs stiprināt tehnisko nozaru pozīciju, palielināt inženiertehnisko jomu studentu skaitu Latvijā un veidot tādu mācību un zinātnisko vidi, kas spētu sekmīgi konkurēt ar citām Baltijas jūras reģiona tehniskajām augstskolām.

Arī pasaules prakse ir pierādījusi, ka vislabākos rezultātus sasniedz tās universitātes, kurām ir vienots akadēmiskais un zinātniskais komplekss, kas ietver gan studiju, gan pētniecības telpas.”